pavēroju cilvēkus autoostā , kas bija vieni savās gaitās

sejā neatspoguļojas neapmierinātība,bet rūpes...

Tā ir ķēdes reakcija.. iedomājies kā no malas izskatās, ka tu tur stulbi skaties uz visiem, viņi drūmi, tu drūma ka viņi drūmi un tāda tur pus autoosta.
Nav ko drūmot, smaids sejā un uz priekšu :)))

Piebilde: SaneStarKiller kā par ķertiem nesmieties? :D

jaa, dazhreiz pat dziedu :D:D:D un ir forshi redzeet, ka kaads smaida pretii :))

KEPKE - taisniiba gan, naakamreiz padomaashu vai vinji ar mani vai par mani smaida =/

Ar tādām algām un cenām mūsu sejas izteiksmes nemaz nevar būt savādākas.

Tā kā sab. transporta līmenis pie mums vēl pazems un dzīvi padomijas stereotipi, tad pagaidām sab. (vietējo maršrutu līmenī) transporta klienti lielākais vairums, dabiski , ir ar nesmaidošām sejām. :(

Atkarībā par ko es domāju!!

jaa taa daru..domaajot pozitiivi viss neskjiet tik slikti un druumi..

iestaajoties rudenim, peleeciigajam laikam taadi cilveeki vairaak aciis kriit..ljaujas laikam apkaarteejai videi,varbuut tapeec taa..

gadās visādi :D
man ir gadījies, ka ejot pa ielu rēcu :D
newiens newar saprast kas ar mani ir, īstenībā atkal esmu kko savā prātiņā uzinstalējis, un par to protams nāk smiekli :D

lielākoties smaidu visu laiku, jo dungoju līdz dziesmas, ko klausos, jo cenšos domāt par visām tām labajām lietām manā dzīvītē. :)

gribi smaidu redzet piedzirdi.. un diezgan pamatigi

visada zinja vera njemtaas manas domas !