principā tas ir baigi stulbi?

taa ir dzives likumsakariba. man ari ir lietas kuras man jauta uz kuram es nelabprat reageju.
piemers, ir choms kas prasa lai samejo iekartoju pie sevis darba, nu tad pec ilgiem laikiem sarunaju jamam interviju,
rezultata cilvekam pat neatzvana.
tapec man ir jomas kur izvairos no sita visa.

tā jau ir, cilvēka dabā ir raut visu sev un nevienam neko. es cenšos dzīvot tā lai man ne no viena neko nevajadzētu.

jautāju, lūdzu kādam citam:)
nav jēgas par to kreņķēties un strīdēties, jo ja jau vienalga, ka prasa un gaida, ta kašķēšanās tādam - bijusi nebijusi.

Nu ka ne, ta ne, ojopcikiņ. Priecājos, ka konstatēju vēl vienu ne īpaši uzticamu subjektu.
Cik bieži!? Reti, bet pēdējā laikā biežāk - spriedzīte, stresiņš, bet es netaisu no sevis apvainojušos burbuli, pašam gadās , ka no galvas izkrīt, tamdēļ reizīti varu pārprasīt. Vairāk gan ne.  

Es ar tādu fruktu dzīvoju

Ir gadījies,ka man otru jālūdz (piem.,atnest zāles no aptiekas),nekad nav atteikts.
It jau starpība,ko lūdz,-NAUDU,vai ikdienišķu palīdzību.
Es iebilstu jautājumā-tu kādam to lūdz, bet tas tevi ignorē,jeb mūždien aizmirst to,ko tu jautāji.
Apzinies,ko vari lūgt otram.Man jau ar gribētos jaunu auto utt. ...
Mēs katrs esam atbildīgi par saviem izdevumiem,nevar tikai lūgt,lūgt  un cerēt,ka aizmirsīs parādu.Man,nebūt,nav viss,iztieku labi,bet tas nenozīmē,ka man "jāaizbāž" visi caurumi-PAŠIEM TAČU ROKAS UN GALVA,PELNIET!

palūdzu un parasti jau tas darbojas,bet ja gadījumā ne,tad meklēju citus variantus
vislabākais variants ir izdarīt pašai,bet ja nav pa spēkam,tad nav jau viens variants

Nav tādu cilvēku, kas mūždien mani ignorētu vai aizmirstu ko es lūdzu. Ir protams gadījies, bet kaut kā neatceros, ka tas ir  bijis tā ļaunprātīgi. varbūt es vienkārši protu pareizajiem cilvēkiem kaut ko palūgt?  Pārsvarā jau es to daru ļoti, ļoti reti. Vairāk ir tā, ka visi kaut ko prasa no manis! =] Es, protams, vienmēr cenšos palīdzēt cik nu spēju.

Paprasi iekārtot darbā - no tevis vairīsies, kā vells no krusta, jebšu pasūtīs, kur tālāk vai teiks nodrillētu klasiku: Pats dari, pašam jāmeklē.
Doma apm. tāda - neviens jau ar tevi auklēties negrib no labvēlības - skumji, bet fakts. Bet vistrakāk, ja vēl radi speciāl ignorē, nepalīdz - gandrīz jāsaka - Arī tu, Brut! (gan par nodevību, bet kaut kādā mērā līdzīgi)
Man jautāt, ja - bieži, oi, cik bieži, un tad jau ar te irc.lv. leju krokodīļasaras, ja kas.