savas kludas spej adzit un vai tas centies labot ??

atzit ta es atzistu bet vai tas pienemu tas jau ir cits jautajums un vai velos labot...agrak biju parliecinata ka ta ir,bet pedeja laika saku saprast daudz ko(laikam smadzenes sak funkcienet).un saprast ka nejau visas kludas var izlabot jo ta jau ir pagatne un labak dzivot sodiena nevis vakardiena

Kļūdas atzīstu, mana dzīve sastāv no vienām kļūdām, dažreiz laboju tās, bet dažreiz viņas vairs labot nevar.

kļūdas cenšos labot, bet ja tas saistītas ar manu raksturu tur esmu bezspēcīgs kā arī necenstos nevaru pārvarēt :(

Jā, es spēju aTZīt savas kļūdas (apzinos tās, bet reti kad pasaku to skaļi), ne vienmēr cenšos tās labot.

vispirms es paarliecinos, vai tieshaam esmu kljuudiijusies, un vai taa ir mana kljuuda.
savas kljuudas, vienmeer atziistu, tachu tuuliit pat arii censhos izlabot - protams, ne jau visas kljuudas ir labojamas ;)

ja vajag tad varu adziit,paarsvaraa taas ir ikdienas kuudas,kas saistiitas ar dabu,bet ja runaajam vispaariigi-tad censhos tas nepielaut

atzīstu un laboju, ja iespējams...

Savas kļūdas es spēju atzīt, taču ne skaļi, jo man ļoti nepatīk kāda cilvēka priekšā atzīt to, ka esmu kļūdījusies. Ja uzskatu, ka kļūdas labošana kaut ko mainīs uz labo pusi, tad laboju, bet ja zinu, ka rezultāts nebūs, tad nelaboju.

Kļūdas atzīstu, bet reti cenšos labot, tikai saglabāju savā kešatmiņā kā pieredzi, ko nevajadzētu atkārtot :)

atzīstu visu.. mācos no savām kļūdām tā, lai nākotnē tās neatkārtotos.. ;)