smags jautājums-paskaidrojums iekša,bet jautājums labs ... atbilde jūsu un korekta?

kā sacīt, mēs daudz ko palaižam garām tad, kad mums ir iespēja to īstenot un pēc tam to nožēlojam.
"bet kad cilvēks aizgājis un viņa vairs nav tad ir vārdaii,vot vajadzēja,nafig nobremzēju jo cilvēks bij zelts (visās jomās) " - jā tur es tev piekrītu, ka skan tādi vārdi un pārmetumi sev un nožēlas, bet nekas jau nav mūžīgs. Atrodās kāda cita un iepriekšējā aizmirstas un līdz ar to daļēji izgaist arī atmiņas un pazūd pārmetumi utt.
"ja tev nav otras puses/nopietnu atiecību,bet ir simpātijas (+slēpta griba)tad kakova čorta atteikt un teikt nē-kapēc nevar ļauties kaisleit un apmiernāt viens otru????" - es šitādā gadījumā saskatu bailes, jo tās izjauc visu, piemēram ja tev ir simpātijas pret to cilvēku, tu nekad tā pa īstam neiesi ar viņu ietusēt jo tev būs visu laiku šī baiļu sajūta utt kas visu izjauks.
"labāk to visu palaist garām un darīt visu pašam nekā ar otru (pašapmierināties)" - Vot šeit rodas tas, ka dēļ tā, ka es sevi uzskatu par ne īsti vai nu krutu vai vēl diezin ko bremzē to visu darīt ar otru, bet darīt labāk ar sevi, jo tad nav ne no viena jābaidās un nebūs jāustraucās kā tad es to dariju un izdariju utt...

Nu bet tak dzīvi cilveki vien esam!
Man viens princips - nelaižu ar precetām/attiecibās esošām. Tabu!

nesapratu jautājumu:)

tu gribi teikt,ka neiz***zi,jauku simpātisku griboši zaķi,bet aizgāji,kā tu saki (pašapmierināties)?:O

vecīt,kas ar tevi,personīgi es,ja man tā jaunkundze tīk,nekad neatsaku

Ja var rasties smags kaitējums kādam citam, varbūt vēl pirms tam apdomāt.... lai pēc tam nav smags kaitējums Tev pašam