vai ir cilveki kam vienkarsi lemts palikt vieniem?

ir 2 veidu vienatne:
1. kad cilvēks vēlas uz kādu brīdi pabūt viens, kad pats to izvēlas, lai pārdomātu kko svarīgu savā dzīvē, lai atpūstos no citiem utml - no tādas vienatnes nebaidos. tieši otrādi - vismaz reizi nedēļā šādu vienatni izvēlos, lai gūtu enerģiju, lai sakārtotu domas, lai relaksētos. tas man vnk ir nepieciešams, tad es varu sevi palutināt, veltīt laiku tikai sev, neraizēties ne par ko uz šīs pasaules :)
2. kad cilvēks zaudē visus mīļos cilvēkus un nav vairs ar ko aprunāties, kam uzticēt grūtumus - no šādas vienatnes (vientulības) nenormāli baidos. nevienam to nenovēlu un arī sev ne. tās ir bailes, kas manā zemapziņā slēpjas un laiku pa laikam uzpeld. nevēlos zaudēt savus mīļos...

Man shkjiet,ka shogad tas vareetu buut tapeec,ka nebija riktiigas ziemas,kad iesliigt depresijaa un taapeec tas notiek tagad...visu laiku bija tik peleeks un druums laiks-nomaac jau mazliet tomeer

Kā saka - vislabākā aizsardzība ir uzbrukums. Un nomelnojot otru, cilvēks cenšas sevi padarīt baltu un pūkainu. Pati zinu tādus cilvēkus, kuri ir tālu no ideāla un ar daudziem trūkumiem, taču nekad nepalaidīs garām iespēju otru apvainot un apmētāt ar dubļiem.

Domāju , ka var...bet jābūt abpusējai vēlmei saglābt attiecības. Es jau morāli būtu piebeigusi viņu, viņš atpakaļ nedomāju, ka prasītos, bet ja nu tomēr...ziniet, mēs viens otru nesatiekam kā baltas lapas...laikam dzīvē jāpārdzīvo dažādas gradācijas un jāspēj arī piedot... Bet tas no katra stāsta izriet individuāli...Mēs taču nezinam iemeslus šai nodevībai? Bet ja nezinam abu pušu viedokli par notikušo, atbildi korektu nekad nespēsim sniegt.

Uzskatu, ka mīlestība agrāk vai vēlāk atnāk katram.
Tomēr savā ziņā ļoti labi tevi saprotu, nevaru sudzēties par meitenēm, meitenes ir bijušas, attiecības ir bijušas un par meiteņu uzmanību nesūdzos, no meitenēm regulāri dzirdu uzslavas gan par izskatu, gan personību, bet... viss pa tukšo. Vārds mīlestība, viena vienīga tukša skaņa. Pat nekad neesmu izjutis nekādas īstas jūtas pret meiteni. Nekad neesmu sajutis nopietnu siltumu attiecībās ar meiteni.  Starp patiku, nopietnu patiku un jūtām pret otru cilvēku ir gaismas gadi.
Vienmēr bijušas tikai simpātijas kā pret cilvēku vai, ko tur noliegt, ķermeni. Tas arī viss. Nekad neesmu saticis cilvēku, kas man liktu sajusties īpaši. Sāku jau vairs neticēt, ka tāda mīlestība vai vismaz jūtas vispār pastāv.
Pēdējā laikā saņēmu daudz pārmetumu, ka regulāri mainīju ''iekāres objektus'', bet tā padomājot, kāpēc tā tas notika, secināju, ka vairs neuztvēru meitenes kā potenciālās nopietno attiecību otrās pusītes, brīžiem tam vairs vienkārši neticu, uztveru meitenes vienkārši kā meitenes, kurām iepatīkoties varu sev kaut ko pierādīt, laikam to, ka lai arī nevaru izveidot nopietnas attiecības, tomēr lietas būtība nav personībā vai izskatā, bet gan kaut kur citur.
Pluss visam pa virsu esmu sapratis, ka esmu gājis tik tālu, ka jau sāku nopietni sapņot par ģimenes veidošanu, sievu, bērniem.
Tomēr kā jau teicu, agrāk vai vēlāk, savu dvēseles radinieku satiek katrs.

saldā un pasakainā elles pēcnāves dzīve mums liek grēkot

Protams, runā jau par kopīgo.

tagad jā. bet no nākamas nedēļas atkal būs ok:)

tapeec, ka kaķi to nevar dariit.