vai jus kadreiz savaas domas esat sajutushies ka tadaa kaa tunelii, pilniigi izgajusi no sava kjermenja?

Jā,kad gulēju klīniskā nāvē...redzēju,jutu un biju... TUR.

bērnībā ļoti bieži it kā sapņoju vienu un to pašu sapni, ka esmu kā saspiesta un tad kā pa tumšu tuneli, kurā gar malām cilvēki sapiedušies viens pie otra, ka man pat grūti elpot, tad nonāku skaistā, gaišā laukā kur mani gaida sieviete garā bordo krāsas vējā plandošā kleitā
bet tad kad sapratu, ka abstraktā veidā sapnī redzēju savu piedzimšanu - sapnis/sajūta vairs nav redzēts/izbaudīts

nekad

Īsti nezinu, laikam gluži tā nē, bet man ir gadījies tā, ka es aizdomājos, un domas šķiet tik reālas itkā tas notiktu uz doto brīdi..