vai spēj samelot, skatoties otram acīs?

Ja,bet sajuta ir diezgan stulba

vai jāiet līdz galam, vai nu padoties un apelēt pie žēlsirdības...bet labāk tomēr nemelot, jo ne vienmēr vari atcerēties, ko samelojies...

Un kā vēl :D redzētu džeka seju kad viņš aizbrauca apvisam citā virzienā ar mums dzert :D un tad prasa pēc stundas akd atbrauca kur "Kur jūs esat"
Da mēs jau nākam :D

Nea, lai cik rīts nebūtu smagi pohais es vienmēr esmu gājis uz darbu.
Izņēmums bija tikai vienu reizi, kad es pamodos joprojam smagi ierēbis.

Parasti es priecājos ka man nav bernu un esmu pilnigi brivs, bet kad dažreiz kads mana vecuma vai pat jaunaks cilveks ieliek bildi kur kopā ar savu otru pusīti laimīgi audzina bernu vai ko citu dara man sak likties ka mana dzīve ir nožēlojama jo nekā jau galu galā man nav.

Dzīve piespiež ...    Visi esam tikai cilvēki.

Ar riekstiem, kartupeļu plāksnītēm, šokolādi, konfektēm, popkornu...

Nevis spriežu, bet lasu... tur ir pārāk daudz informācijas , tikai esi vērīga.:))

Starp cilvēku un spoguli pastāv zināma mijiedarbība. Galvenais, lai enerģija, kas saista cilvēku ar viņa spoguļattēlu, būtu pozitīva. Ja, skatoties spogulī, cilvēks izjūt patīkamas emocijas, spogulis uzņem viņa pozitīvo enerģiju, akumulē to sevī un sūta viņam tās atpakaļ ar divkāršu spēku. Pēc tam cilvēks dienas laikā jūtas un arī izskatās skaistāks un pārliecinātāks.
Spogulis ir kā enerģētiskais magnēts. Tas uzņem sevī spēcīgas emocijas – bailes, šoku, dusmas un pēc tam to izstaro telpā, kur atrodas.
Spogulis, kurā ik pa brīdim ieskatās visi ģimenes locekļi, kļūst par sava veida ģimenes egregoru – veido starp cilvēkiem neredzamas saites. Ja ar kādu ģimenes locekli notiek nelaime, smagi pārdzīvojumi, pārējie mājinieki to jūt.