vai tu viegli tieci pāri visādām dzīves nebūšanām,raizēm?

Gribētos teikt, ka mani nekas neiespaido un visam viegli tieku pāri, bet gadās arī tādas ķibeles, kuras nevar aizmirst. Kā piemēram, vēl joprojām nevaru pārdzīvot vecāku šķiršanos, lai gan tas notika pirms 5 gadiem. Bet mazās nebūšanas pat nav pieminēšanas vērtas. Vienu dienu pārdzīvoju, bet nākamā ir jauna diena, ar jaunām iespējām un viss vecais ir jāaizmirst.

Ne vienmēr!!! Ļoti cenšos sakārtot savas emocijas,lai netraucētu dzīvot līdzcilvēkiem!!
Vieglāk,ja blakus ir cilvēks,kuram var uzticēt bēdu....
Bet,ja to lietu izskatu tā "padziļināti", tad tomēr jāsaka,ka diezgan drosmīgi soļoju pa dzīvi (jo grūtāk,jo vairāk "savācos" un tad vieglāk kontrolēt situāciju un rast izeju!).

ļoti grūti, bieži ļoti pārdzīvoju...pat kkādi sīkumi tādā brīdi var novest līdz asarām...bet mani vienmēr atbalsta mani mīļie un paldies viņiem par to! :)

Visādi gadās. Vnk cenšos tādas neveidot, bet no daudzām nevar izbēKt, dzīve ir dzīve... cenšos tādus "momentus"uztvert vnk kā kārtējo testu, tjipa Lielais"Nu kas i, pīsli, tiksi sitam pāri? Pagaidām tieku, jāsaka, brīžiem arī ar līdzcilvēku, draugu palīdzību, bet tieku. Un parasti par to ir bonuss. :) Tāpēc ir vērts pacīnīties/savākties un uzvarēt.

Atkarībā no tā, cik tā raize ir liela un būtiska. Parastiem dzīves sīkumi ir nieki, ja runa iet par lielām lietām, tad kāds laiciņš paiet, kamēr sagremoju un pārdzīvoju. Visā visumā esmu optimists un cenšos uzskatīt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu  

Nu netieku gan tā viegli pāri visādām dzīves nebūšanām un visādiem pārējiem sūdiem.
Vienmēr atradīsies par ko panervozēt.

Brīžam iet kā pa celmiem, bet katrai maizei jau sava garoziņa  
Brīžam gan gribās kādu nosist bet man vienmēr blakus ir bijuši labi draugi  

nu tādām parastām, ikdienišķām nepievēršu nekādu uzmanību. bet par nopietnākām ir bišķi jāpadomā.

ir reizes kad esmu gatavs pakārties, bet tas ilgs maximums 2 dienas :)