zinat kaadu skaistu dzejolu par kuru war uzraxtit pardomas?

Paskaties kaut ko no Ārijas Elksnes krājuma,viņai ir skaisti dzejoļi

Austra Skujina "Solijums"

Mani neesosie draugi
preti jums es stiepju rokas
saujas sleptu savu sirdi
gribat nemiet vinju visu:
maigumu ko deva pukes
saplaukusas talas plavas,
milu, kas reiz dzima krutis
agros siltos pavasoros
majup atgrizas kad putni,
prieku ko vel nava slepis
pusnakts sahtas agrais vakars
vientulibas melnais vakars
Visu visu nemiet draugi
lai neka vairs nava pasai
lai kaut vienu isu mirklju
isaku ka gaismas tiega
zinu ka es cilveks esmu
nevis vilks kas izdzits mezos,
laivas saplositam buram.
Mani neesosie draugi
tad jus atkal projam iesiet
katrs savu talu celu
un jus parkapsiet man pari
bes es laime pasmaidishu
Kas par to ja nemat dzivi
pukes, putnus, meza salkas
dziesma, prieku - manu sirdi
kas par to ja asinoju
viena svesha cela mala?
Preti man reiz naca laime...

sorry ka bez garumziimeem un punktuaacijas))) var daudz ko uzrakstiit par so dzejolu))) par draugiem, par to cik mazs cilveekam ir vajag lai buutu laimiigam, par savam juutam u.c.))) aaich, varbuut garsh, jaa? =/

Nu, te man ienāca prātā "Kantoris 04", jo pats esmu mūziķis, un patika šie vārdi:
"Mēs esam šajā dzīvē nolemtie
Un prieka brīžos laimes pārņemtie.......

Tālāk pati.