Es vēstuli rakstīt vēlos
Uz mežrozes sārtajiem ziediem,
Es vēstuli rakstīt vēlos
Ar pirmajām bērzu sulām.
Iet pavasars, vasara ienāk
Gan pļavās, gan druvās, gan birzīs-
Tad vēstuli rakstīt jau vēlos
Uz rudzpuķu zilajiem vaigiem.
Es gribētu rakstīt par laimi
Ar var`vīksnes krāsaino jostu,
Es vēlētos rakstīt par mīlu,
Kas uzzied un nevīst nekad.
Te neziņā apstājos bikli
Un vaicāju vējam : Kas laime?
Tas noglāsta rokas un vaigus,
Teic: Mīlēt vislielākā laime...
Jau drošāk es vaicāju bitei:
Kas laime, teic, laime kas ir?
Tā soļo pa margrietas vidu:
Darbs pasaules lielākā laime...
Es vēstuli rakstīt vēlos
Uz māķoņa rožsārtās malas,
Es vēstuli rakstīt vēlos
Ar saules staru pirkstiem...
Par darbu, par laimi, par mīlu
Un lietu, kas saulē līst
Es vēstuli rakstīt vēlos...
Bet kas to izlasīs?
Ārija Freimane
