SUPERRAGANIŅA

Piepacēlu svārku malu,
Sameklēju slotu savu.
To pa dienu kaktā slēpu...
Tev-no citām neatšķirt.

Mana slota ļoti prasta,
Slēpti zaros burvju astri.
Vakaros, kad nonāk rokās,
Tā par zirga asti kļūst.

Laidīsim uz Melno silu!
Tevi līdzi paķert gribu!
Nedomā-es šāda, tāda!
Kāda es-ir tādu daudz.

Esmu superraganiņa,
Kas daudz niķu, stiķu zina,
Bet pirms krēslas, kad vēl diena,
Man nav burt un lidot ļauts.

Tagad zini, kas es esmu.
Jūti raganīgo dvesmu?
Nebaidies, jo dienas laikā
Būšu eņģelītis pats.

Pieņem, mīļais, mani tādu,
Pieņem to, ko tev es rādu.
Neesmu ne ļauna, slikta-
Lidojam, jo drīz būs nakts!