Nakts, tumsa, lietus un es lidoju prom Bēthovena „Mēness sonātes” pavadījumā. Es vēl tikai mācos lidot, mani spārni vēl nav stingri un ar tiem vēl nejūtos līdz galam droša, bet es atstāju šo visu laika ziņā. Lidojuma sajūta nomierina, es izbaudu katru tās mirkli, katru sekundi izgaršoju kā smalku vīnu, maziem malkiem. Es mācos, es mācos būt es pati, mācos saprast sevi un sadzīvot ar sevi. Es mācos būt...