Industriālais gars ir jūtams ik uz stūra... Urbanizētā sabiedrība sāk ieslīgt pati sevī...vai tad neesat pamanījuši, ka domājat katru dienu par 100 un vienu problēmu, kas pamatā ir saistīta ar sava veida izdzīvošanu pilsētvidē? Kas tad mēneša laikā jūs satrauc? Pieņemu, ka vismaz:
1) Nenokavēt darbu
2) Nomaksāt rēķinus
3) Jāņem kārtējais kredīts
4) Autiņš atkal prasās pēc servisa
5) Kur es noliku dzīvokļa atslēgas? :D
6) Kāds bija numurs darba kolēģim
7) Vajadzētu tā kā parādīties pie ārsta
utt..
un visbeidzot - ESMU SAGURIS/usi

A kur problēma? Patiesībā vienkāršs risinājums - dzīvot vienkāršāk. Ticu, ka visi grib būt labi situēti un emancipēti, toties tas  agri vai vēlu var novest pie kārtējā nervu sabrukuma. Jo cilvēks jau sākumā nepiedzima pie sava PC ar mobilo rokās un viņam auklīte nebija grāmatvede... Daba prasa savu. Kad esi melnu muti nostrādājies, uzvelc vecās džinsas (cik var staigāt skaistiem un nevainojamiem tīros kostīmos), aizlaid uz laukiem..vai vienkārši atrodi mieru mežā... Tie visi pilsētas prieki vēl būs, bet vai daba saglabāsies un spēs sniegt to mierinājumu, ko tā spēj tagad dot... un šad tad tomēr vajag kādu nostaļģijas devu... kaut vai tā būtu veco džinsu veidā, kurās jūs savulaik esat atpūtušies no sirds..