Es jūtu kā tumsa mani apņem
Tā skauj mani ciešāk un ciešāk
līdz elpot kļūst grūti
Es cenšos kliegt, bet vārdi nenāk pār lūpām
es cenšos bēgt, bet kājas atsaka klausīt

Pienāk rīts, šis ledusaukstais rīrs
Es vēlos, lai tu man blakus būtu,
Lai savās rokās skautu
Un ar elpu sildītu.

Jau atkal redzu tevi viņa skavās - man kļūst auksti
Jūsu lūpas saskaras - man kļūst slikti
Es atkal bēgu no patiesības un attopos upes krastā
Asaras apturēt nav manos spēkos.
Kādēļ tu atraidīji mani?
Saki, vai nebiju tev gana labs?
Es atdotu visu, lai atkal būtu ar tevi...

Esmu viens cilvēku pūlī
Vientulība velk mani dziļāk kā atvars
Nav cerību, ka izglābšos, bet kādēļ gan censties?
Tevi atpakaļ neatgūšu.

Tumsa skauj mani kā samts
Jau atkal tukšuma sajūta
Vai kāds gan mani gaida?
Vai kāds gan mani mīl?
Nav neviena kas mani glābtu,
Kas manu palīgā saucienu sadzirdētu...

tomēr nespēju es tevi ienīst,
jo labākais tu manā dzīvē biji.
Ja nebūtu tevis, tad nezinātu, kas laime ir,
Ko nozīmē mīlēt un mīlētam būt.