Cik dažos cilvēkos
Ir egoisma daudz,
Ka tas aizmālē viņos
Visas citas jūtas -
Viņu Ego gaudo kā pūce
Un kā izsalkuši vilki
Dienu un nakti kauc.

Viņu elks
Ir Gribu un Vajag,
Tas, ko jūt citi,
Tiem vienaldzīgs,
Viņu dzīve kā vilciņš
Tikai ap savām
Iegribām griežas-
Egoisms
Pa visām vīlēm
Kā adatas asas
Ārā spiežas.

Ir tik grūti
Šādu cilvēku
Tuvumā būt,
Jo viņu Ego saltums
Lien sirdī
Kā ziemelis stindzinošs,
Viņu iegribām
Ir vilka ilkņi
Un skatiens
Paralizējošs.

Viens jautājums -
Līdz kailumam sāpīgs
Sirdī deg-
Vai Dievs atvērs
Šiem cilvēkiem acis
Un dēvēja prieku
Vēl izjust dos?
Vai viņi šajā dzīvē
Prieku un laimi
Iemantos?
(Inta Nagla)