Kādu nakti, kad nenāca miegs,
Un lēnām aiz loga krita sniegs,
Kad dvēsle mana sekoja Tev kā spiegs,
Es sajutos pavisam viens un lieks...

Kādu nakti, kad pagātnē apstājos,
Un uz galda dega sveces baltas,
Kad dvēselē mana bija tikai skumjas,
Es aizdedzu kamīnu un oglēs lūkojos...

Kādu nakti, kad atmiņās kavējos,
un nakts tumsā debesīs skatījos,
Kad spīdēja tik zvaigznes dažas,
es klusībā Tev piedošanu izlūdzos:

--- Kādu nakti, kad Tev nenāks miegs,
    Un izlemsi pagātnē apstāties,
    Kad viena Tu atmiņās kavēsies,
    Tik, lūdzu, :"mani vēl atceries!..." ---