Uz rakstāmgalda stavēja kaudzīte vienādu baltu papīra lapu. Bet tad, viena tām tika visa izraibināta ar līkumiņiem, līnijām un punktiem... Acīmredzot, kās bija paņēmis spalvu un, iemērcis to tintē, aprakstījis papīra lapu vārdiem un zīmējumiem.

Kāpēc tev ievajadzējās mani tā pazemot? - sirdsdziļumos apbēdinātā lapa jautāja tintnīcai.
Tava nenomazgājamā tinte tagad ir sabojājusi manu tīrību un sabojājusi papīru uz mūžu! Kam es tāda būšu vajadzīga?
Neuztraucies! - laipni atbildēja tintnīca. Tu nebūt neesi pazemota vai sabojāta, bet tikai aprakstīta ar kādu vajadzīgu ierakstu. Tu tagad neesi parasts papīrs, bet rakstīts sūtījums. Tagad tu glabā cilvēka domu, un tas ir tavs aicinājums un uzdevums.
Tintnīcai izrādījās pilnīga taisnība. Kārtojot galdu, cilvēks ieraudzīja no laika nodzeltējušās papīra lapas, viņš tās savāca un gribēja iemest degošajā kamīnā, bet tad pēkšņi ieraudzīja to pašu “izraibināto” papīru. Izmetis citas apputējušās lapas, šo vienu aprakstīto lapu cilvēks rūpīgi ielika galda atvilknē, lai saglabātu saprāta sūtījumu.


[Leonardo da Vinči]

Komentāri (0)

 
Līdzīgie blogi


Aizmirsu paroli

incz

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system