Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un tu nezini, kā lai palīdz.


Мне пришлось учить это стихотворение для театра....потом задумалась над его смыслом и решила,что всё-таки неплохое