Kad uz pasaules vairs nebūs dzīvās radības,
Kad ziedi vairs neplauks,
Kad caur logu nespīdēs saule,
Kad vairs nekā nepaliks uz zemes...

Tu būsi manā atmiņā,
Jo es atceros tevi, un atcerēšos mūžīgi, pat tad, kad manis un tevis un pasaules vairs neeksistēs..
Es atceros tavu smaidu, tavas acis, lūpas...
Es atceros tevi...
Tu vienīgais padariji šo pasauli krāšņāku..
Un pat tad, kad tu lasīsi šo visu, no tavām acīm nobirs asara,
uz tavām lūpam paradīsies smaids,
un uz tavas sejas staros saule...

Pat tad, kad manis vairs nav...
Es būšu kopā ar tevi..
Es tev palīdzēšu...
Neskaties, ka tur rakstīts mans vārds, uzvārds, dzimšanas gads un miršanas gads,
Es joprojam mīlēšu tevi...
Tu man esi dārgs...
Un cieni to, kas tev ir!
Pat tad, kad esi zaudējis....