Pēc seville apciemojuma man zemapziņa atsūtīja ziņu: Tu neesi viens, tu esi vienīgais - Vai tu tici zīmīgiem sapņiem? ->

Short story
Atnāk draugs, kas staigina Feitu ar savu kaimiņieni, lai palīdzētu uzkopt dzīvokli un šiem līdzi vēl viens pārītis, kas pēc brīža ieiet otrā istabā. Mani tas mulsināja un aizkliboju paskatīties - Nu kā tad, piemēra manas drēbes un visur rakājās. Pasaucu Feitu un pateicu SARGĀT!, bet šie  izliekas, ka neko nav sapratuši. Pateicu SARGĀT otro reizi un knapi paspēju pieķerties pie kakla siksnas, lai šamējie paliktu dzīvi.
- Atslēgas, naudu, dokumentus uz galda! Virsjaku un apavus arī! Pēc tam lasaties ārā!
Feitas modrā uzraudzībā viņi to arī izdarīja. Tālāk tas pats notika ar drauga kaimiņieni kura sēdēja sarkanā jakā un ar smaidu savā Poker Face.
Pievērsos savam draugam, bet arī tas izrādījās tikai līdzinieks. Atkārtojās viss jau iepriekš aprakstītais.
Laižot viņu ārā pa ārdurvīm redzēju jau trīs policistus, bet pēkšņi aiz viņa manā dzīvoklī ielec trīs jaunavas un ar karatē paņēmieniem cenšas mani atslēgt. Es vienkārši pateicu: Ja negribat lai palaižu vaļā suni, tad lasaties ārā!
Laižu viņas ārā un redzu ka nāk īstais draugs. Viņš mierīgi pagāja garām Feitai un apsēdās uz dīvāna. Gribēju jau taisīt ciet durvis, kad policijas komandieris vaicāja vai es izsaucu viņus. Pēc visa šī murga es jau vairs neticēju nevienam un pieprasīju ne tikai nosaukt savu vārdu un uzvārdu, nosaukt dienesta pakāpi, bet arī uzrādīt apliecību. Viņš to izdarīja un es gribēju par to patiesumu pārliecināties pa mobilo, bet izrādījās, ka es to biju aizmirsis izslēgt. Pielicis to pie auss es dzirdēju, ka tie ir īstie policisti.
Pateicu vecākajam, lai iekšā nāk viens, bet lai pārējie knariņi paliek uz trepēm. Ja vajadzēs, tad palīdzību viņš izsauks pa rāciju un aizslēdzu durvis.
Viņš apsēdās virtuves klubkrēslā un sagatavojamies runāt par notikušo.

Tikai tad es atskārtu, ka Feita rūc un visu uzmanīgi vēro - es taču viņai nebiju devis komandu BRĪVI vai NEDRĪKST! Es stāvēju uz savām kājām un centos noturēt sniegbaltu sunci teļa lielumā un 60 kg svarā kas visu laiku mani rāva uz priekšu.  

Sapnis vēl turpinājās, bet to nestāstīšu. Galvenais ir tas, ka es spēju, ja vien gribu, stāvēt un iet, arī sevi aizstāvēt.

Domāju, ka tas ir arī daļējs seville nopelns kura atbrauca pie manis ar sēnēm neizlasījusi manu atbildi irc'ā - pārējos es biju maigi atraidījis.

Paldies visiem kam patiesi rūp un interesē citu problēmas!

Angelo1989 (21) Ceru ka citi mani tā nesamulsinās, jo runa jau nav par suņiem, bet gan par patiesu spēju just līdzi citiem. Sapnis atstāstīts Ēzopa valodā vai kā Krilova Fabulas kur jāmāk lasīt starp rindiņām un jāizprot zemteksts – jāgūst morāla atziņa. Aprakstot savu sapni, es kā žurnālists un rakstnieks, nedomāju par literāro formu, es tik liku uz papīra savus iespaidus tā, lai tie nebūtu dokumentāli riebīgi un ne pārāk personīgi par šī brīža krīzi.
Būtībā ir pašā jautājumā un sapņa beigās ko gluži automātiski “atsitu” no pārējā teksta. -> (Pēc seville apciemojuma man zemapziņa atsūtīja ziņu: Tu neesi viens, tu esi vienīgais! ... Tikai tad es atskārtu, ka Feita rūc un visu uzmanīgi vēro - es taču viņai nebiju devis komandu BRĪVI vai NEDRĪKST! Es stāvēju uz savām kājām un centos noturēt sniegbaltu sunci teļa lielumā un 60 kg svarā kas visu laiku mani rāva uz priekšu.  Domāju, ka tas ir arī daļējs seville nopelns kura atbrauca pie manis ar sēnēm neizlasījusi manu atbildi irc'ā - pārējos es biju maigi atraidījis.)

Seville man atgrieza ticību SEV
Es VARU staigāt, stāvēt uz savām kājām, es varu par sevi pastāvēt.
Es to VARU!

Nu tieši tāpēc jau munkss ir tik sarežģīts, jo visu redz vairākās dimensijās un vienkārši nemāk peldēt pa ūdens virsmu kā pa baltu lapu vai pa straumei, kaut arī būtībā uzdodu vienkāršus jautājumus par esību tevī pašā. Jebkurš mans jautājums vai stāsts ir dokumentāls un pārdzīvots – es tik atskaldu nevajadzīgās detaļas kā  Baltā karoga ēnā..  http://irc.lv/blogs?id=28986