Domas mainās...
pasaulē tā ir iekārtots, ka ir laimīgie, nelaimīgi un pa vidu kaukas....
jauni paziņas rodas katru dienu....
uij dievinu savu dzīvi........

"Es visas tavas vienaldzības krāšu:
Līdz pēdējai- to pašu sīkāko.
es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to.

Es neprasīšu- netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
Es visu laiku gaidīšu uz to.

Es savu sirdi nocietināt spēšu
Pret atmaiguma mirkli nejaušo.
Es cerēšu, ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko,

Un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
To rudens logu akli aizmiglo,
Kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Kad visulaiku domāšu par to."

Jūsu viedoklis par šīm rindām....piekrītat vai ne?