Krāšņa izstāde Vērmanes dārzā.
Pārdroši skatieni.
Un cilvēki bez mājām – bomži.
Gatavi ubagot niknā salā un karstā saulē!
Santīma vai pudeles dēļ gatavi pārdot dvēseli.
Meitene, kura staigā mini un domā,
Ka izskatās labi.
Teikšu atklāti – ne mani tas uztrauc!
Policiste, kura paiet garām cilvēkam, bez graša pie dvēseles,
Viņas darbs nebija palīdzēt?
Tā vietā veca tirgus tante pienāk aprunāties.
Bet ko tad viņa var teikt?
Tik jauns, skaists viņš bijis, rāda saburzītu bildi.
Ne mana daļa!
Un tunelī tantuks ar sunīšiem ubago,
Domādama – tā lielāka iespēja tikt pie kārotā santīma.
Biznesmenis ar lielo portfeli nolūr uz aiziet
Nokārtot darījumu par miljonu.
Un kuru tas interesē, un kuram tas rūp?
Teikšu atklāti – ne man.
Kanālmalā omīte baro pīles un baložus ar baltmaizi...
Varbūt tas viņas pēdējais maizes gabals.
Kāpēc?
Ja viņa paslepus bāž mutē maizi, bet viņai nav žēl!
Paiet kāds zēns ar mammu, no malas tā nekas.
Un ar kāju baložus dzenā.
Un kas viņš būs?
Biznesmenis par miljonu vai ubags?
Un kuru tas interesē?
Sabiedriskajā iekāpj onkulītis.
Karā šis esot bijis, jaunatne nekaunīga
Un par dzīvi vispār varot nerunāt!
Nu tad, lūdzu, apklusti!
Blakus sēž tūrists, kāds vecis ap 45
Un lūr uz meitenēm...
Tie tūristi jau zināmi – tikai viens galvā!
Un droši vien viņš paies garām tam ubagam,
Iespējams, vakaru pavadīs ar meiteni mini.
Un kas par to vēl iedomāsies?
Kuru tas interesēs?