GALAPUNKTS
© Kronbergs
© Prusaku ansamlis
Stogholma '74 2-3 janvaris

Mans prusaku ansamlis -> A.Caka dzejolis

Tur bija galapunkts
No turienes ceļa atpakaļ nebija
Tas bija galapunkts
Tur beidzās lielais ceļš
kas savienoja visus pasaules lielceļus
Pēkšņi
bez brīdinājuma
tas vienkārši izbeidzās
Jo tas bija galapunkts
Tur kājnieku masas mīņājās
jo nebija tālāk kur iet
Tur bija riteņbraucēji
mopēdisti
motociklisti
automobilisti
savās netīrajās mašīnās
zirgu rati
tirgus rati
(kāds naivais laikam cerēja ko pārdot)
Tur bija arī pazemes piestātne bez nosaukuma, bet tas vienalga, jo vilcieni tur nepienāca. Vienīgi klaidoņi (kuriem pazeme bija mājas) šad un tad iznāca apmulsuši no piestātnes:
Kas šī par vietu?
Šis ir galapunkts
Vai tālāk tikt nevar?
Nē
Un atpakaļ?
Diemžēl – ceļš iet tikai vienā virzienā

Rietumu pusē (ja tam kāda nozīme) atradās osta. Parasti tā bija tukša un pamesta. Neviens neuzdrošinājās tur iet. Un daudzi nemaz nezināja ka tur osta. Jo visbiežāk tā bija romantiskā zilā miglā tīta. (Bet stāsta ka tur dzīvojot kāds holandietis)

Lidosta nebija vajadzīga
Tīri aprīnojami
kā tie tērauda putni zināja
kur krist
Aizdegties un krist
Vakaros varēja vērot
kā tie uzliesmo un pazūd
Uzliesmoja un krita –
kā zvaigznes
kā cilvēki
kā zvaigznes
Lielākā daļa jau bija izmetuši savas nāves olas
Bet ja ne
tad varēja dzirdēt varenus sprādzienus
Kā pie jaunbūvēm
Kā vecgada vakarā
Kā karos
(Kitihoka – Drēzdene – Hirošima – Hanoja - )

Vienīgā celtne galapunktā bija potenciāliem dumpiniekiem
kā piemēram – princesei
kuras slimība bija tā
ka viņa pārāk labi redzēja
Vai tiem
kas zināja
ka beidzot bija beiguši būt
Celtnes pārvaldīja Administrācija
Nedomājiet tikai par Dievu vai Velnu
Tās visas ir pasakas
Nē
Šeit ir tikai cilvēki
Kaili cilvēki
Un māli
Kā Nebukadnecara sapnī

Šis ir galapunkts
Tālāk nevar tikt
Aiz šī punkta nav –
nekā