Visas attiecybas ir attiecybas, nav nozyme, cik taas ir ilgas un cik maziņas!
Un liels ir tikai mūsu Gatis, bet kāda tam nozyme, ja viņš tāpat ir izteiktāx bērnc, nekā daži toč mazi bērni!
Gadiem nav nozymes, jo cits pa gadu iemācās dauc vairāk, nekā cits pa visu mūžu! Kādam ir ilgas bet vienas attiecybas un tapēc apkārtējie domā, ka viņš lūk ir meistars attiecybās, bet ystenybā viņam pašam tās ir vienygās attiecybas, kuras jau ir zināmas no A-Z, jau sen apnikušas un garlaicygas un no kurām vairs nav ko paņemt, jo viss jau ir izsmelts, bet... tomēr tieši dēļ tā šis cilvēx viņas var noturēt, jo zin uz kā viņš stāv! Tātad vāja raxtura un bailyx, baidās, ka pazaudēs vienygo, kas ir. Baidās, ka nekā nebūs, ka nemācēs izveidot neko citu, un dēļ savām bailēm neiegūst to, ko varētu iegūt pat zaudējot daudzas attiecybas! Tādi cilvēki ary skaita naudu un laiku- minūtes un gadus! Un nekad ary nesapratys tādas attiecybas, ja es esmu draudzyx ar sava laba drauga māsu, jo redz viņš ir saskaityjis, ka man ir 21 gads, bet viņai ir tikai 14! Toties viņš ary nekad neuzzinās, ka katrā ir kautkas dikti foršs, citā priekš daudziem, citā priekš dažiem, bet citā tikai priekš kāda!
Un tiešām daudzi ary nemaz pat nenojauš, ka mēs visi esam forši! (roll)