Tu stāvēji tur, kur es skatījos,
es ļāvu Tev sapīties skatienos,
pat sapņus Tu sapņoji manējos,
kaut skatieni satiktos..
Es neļāvos, bet vēlējos,
lai asarās savās Tu peldētos,
uz brīdi, lai kaut pazustos,
pēc Tevis lai ilgotos.
Tagad sapņoju izsapņotos,
nevis es, bet lai Tu atrastos,
teicu, lai nebaidies,
un tiešām Tu mainījies.
Man Tevis nepietiek,
Tevis man nepietiek..

Komentāri (2)

RozaLindinja (35) 5. martā, 2009.g.  
 0 0
Mīļš :)
Dzejojums ;)
houseworx (35) 25. februārī, 2009.g.  
 0 0
labs dzejolits
Līdzīgie blogi


Reģistrācija Aizmirsu paroli

Garbutchy (39)