Darbu smagums pamazām bija nolikts malā
Un katrā mājā logos iedegās spoža gaisma
Līdz tā pamazām kļuva zilgani pelēka
Arī debesis ietērpjot tikpat miglainas

Nakts bija atnākusi
Tagad modās visi aizmirstie tēli
Un atvērās pasaku lapas
Pie nogurušo bērniņu gultām

Vēl ārā rēja suņi,
Brauca auto un krita ausušās zvaigznes
Lielā rūkoņa pārtapa miega dziesmā,
Kuras balss bija nakts

Tās miers un noslēpums vilināja pie sevis
un cilvēku acis nemanīti vērās ciet,
Tikai sapņiem ļaujot vaļu,
Lai no rīta neatcerētos piedzīvoto

Tā atkal ausa saules spožā gaisma,
cilvēku acis atvērās dzīvei
Kāds atkal bija aizgulējies,
Bet citā mājā blakus istabā bērni raudāja

Mašīnu taures pārņēma ielas,
Suņu balsis turpināja riet
Visam nolemts turpināties atkal
Un pienāks nākamā nakts,nākamais rīts

6.03.2007©