- Stulbākais ko i-netā ir nācies redzēt?
- Ko nācies redzēt, ka cilvēks ēd, bet Tev tas nav pieņemts?
Esmu visēdājs un gardēdis vienā personā, patīk visādu tautu kulinārijas, eksperimenti utt.. Daudzas lietas jāprot izbaudīt, bet to bieži traucē galvās ietriektie stereokompleksi.
Paldies , Willx -atgādināji par asinsdesām ar zapti- latviešu nacionālais ēdiens -reiz darba kolēgi pacienāja - interesanta garšu kombinācija, bet kaut kā īsti pie sirds nepiegāja.
Ceptas asinis, smadzenes pašu audzēta rukša - tauciņos, sīpoliņos..mmmmm . Sorry - novilkos no tēmas! :D
Nav pieņemti mums čipši ar kolu -kā ēdiens (vnk atcerējos vienu debilizmu, kad stāvēju rindā aptiekā, priekšā smuka, jauna māmiņa.."Man, lūdzu, kaut ko bērnam priekš kuņģa -mokās.. " Aptiekāre - Cik tad jūsu bērnam gadu!? - 7. Aptiekāre - Bet tādā vecumā bērnam problēmas ar kuģiem ir liels retums! Smukā māmiņa:" BET VIŅŠ JAU MUMS NEKO CITU NEED, TIKAI ČIPŠUS UN KOLU! " Tas bija pilns pi...ec! (Tālāk savas emoušn un neizteikto necenzēto vardu krājumu, ko, protams, ņemot vērā sabiedrisku vietu, atstāju pie sevis, neizpaudīšu :D )
Nav pieņemts atškaidīt šnabi ar sulu un pie tam šo "skrūvi" nosaukt par kokteili.
O - no bērnības - vecs tantuks pilsētā izēd saldējumu un izmet "glāzīti" miskastē. Draudzene saka - Ko izmeti, tā "glāzīte" no vefeles! Biju liecinieks, kā vecā rezka ar abām rokām ienira misenē, izdabūja savu vafeli un nolopsīja!
- Kādus dzēruma murgus Tev ir nācies redzēt vai piedzīvot?
viņš- viņa...
viss kā vajag,bet dzērumā nestāvēja
- Tev ir nācies iet pa ielu un redzot cilvēku pie sevis sacīt - Tas taču kaut kur ir jau redzēts?
Jā, kaut vai šodien vienu puisi manā rajonā pēc sejas vaibstiem atpazinu, ka viņš mācijās man paralēlajā klasē.
- briesmīgākie labas gaumes un stila pārkāpumi, ko nācies redzēt?
Maz pievēršu uzmanību apģērbam, jo tā nu katra paša izvēle, un Latvijā cilvēki tomēr ģērbjas salīdzinoši gaumīgi. Bet vēl vakar dienas omu sabojāja kāds lielāks nekustāmā īpašuma projekts, kad ieraudzīju rozā demo dzīvokli. Kaut ko tik jēlu, bezgaumīgu un tizlu sen nebiju redzējusi. Mans sašutums izlauzās uz āru. Dizainere apvainojās, bet lai. Ir taču jāsaprot, ka paraugs tiek radīts ģimenei, pārim. Kur tādā dzīvoklī lai dzīvo vīrietis? Slēpties vannas istabā? Ak, nē, arī tur stundām varētu lupīt uz rozā flīzēm ar sirsniņām. Uf, vēl tagad nevaru nomierināties.
- Vai jums ir nācies saskarties ar nekaunīgiem ciemiņiem,kurus vairs savās mājās nevēlētos redzēt?Kāpēc?
jā - ložņāja ne tur kur vajag, runāja ne to ko vajag (tā teikt nolika līdz ar zemi un pēc tam izturējās tā it kā viss būtu Ok :@)...
- Kāds bija labākais tosts ko jums ir nācies dzirdēt?
"Dievs teica iedzersim šai dienā, bet nepateica kurā. Tāpēc dzersim katru dienu, lai nenokavētu īsto."
- Kas ir pats trakākais, ko nācies piedzīvot???
aiziešanu-gan redzam mīlu aizejot,gan ar mīļotos aizsaulē
- Kāds ir bijis līdz šim smagākais lēmums, kuru Jums nācies pieņemt?
iemidzināt sunīti... viņai bija jau 12 gadi, es biju uzaugusi kopā ar viņu. tas bija pirmais smagākais lēmums manā dzīvē - 17 gadu vecumā jālemj par mīluļa iemidzināšanu, jo vecāki bija izbraukuši... bet viņa bija smagi slima un ārsts nesolīja, ka viņa izdzīvos operācijas laikā... vēl šobrīd īsti nespēju tikt tam pāri vēl tagad redzu viņas skatienu uz mani, kad ārsts viņai iešpricēja.
pēc tam jau citi bijuši, bet šis man ir vissmagākais, jo reizēm dusmojos uz sevi par pieņemto lēmumu, kaut zinu ka Loriņai tā bija labāk... ja godīgi - pat attiecības ar bijušo bij vieglāk pārtraukt...
asaras saskrēja acīs... atcerējos Loriņu un laiku kas pavadīts ar viņu, un dienu kad no viņas atvadījāmies...
- Kāds ir Tavs lielākais atradums, ko ir nācies uziet?
Remontējot māju, zem verandas atradām kara laika tukšās patronas un plāksnīti ar cilvēka vārdu, kurš iepriekš dzīvoja mūsu māja. Tas bija Vācijas vēstnieks vai tas tamlīdzīgs.
