Kādus dzēruma murgus Tev ir nācies redzēt vai piedzīvot?

aiziešanu-gan redzam mīlu aizejot,gan ar mīļotos aizsaulē

ir taa bijis, ka Maximaa vairs nebija banaanu (jo bija baigaa atlaide un viss bija izkjerts), reizeem Mego nav ZZ atjaunoshanas kartes.. un mamma saka, ka vairs nevarot atrast veikalos cepampelmenjus   
bet taads deficiits, kaads bija CCCP laikos, par laimi nekad vairs te nav bijis un cerams, ka nebuus..

Normāli mēs pa pludmali vispār bez pelkostīma aukšiņas staigājam un tu vēl sūdzies!! !!

Mans tētis bija alkoholiķis, un dēļ tā man bija sačakarēta visa bērnība, jo no viņa dzeršanas nācās ļoti daudz ciest, bet mana mamma ir atturībniece.

kā mani dzīvu un pie samaņas reanimēja

Esmu visēdājs un gardēdis vienā personā, patīk visādu tautu kulinārijas, eksperimenti utt.. Daudzas lietas jāprot izbaudīt, bet to bieži traucē galvās ietriektie stereokompleksi.
Paldies , Willx  -atgādināji par asinsdesām ar zapti- latviešu nacionālais ēdiens -reiz darba kolēgi pacienāja - interesanta garšu kombinācija, bet kaut kā īsti pie sirds nepiegāja.
Ceptas asinis, smadzenes pašu audzēta rukša - tauciņos, sīpoliņos..mmmmm . Sorry - novilkos no tēmas! :D

Nav pieņemti mums čipši ar kolu -kā ēdiens (vnk atcerējos vienu debilizmu, kad stāvēju rindā aptiekā, priekšā smuka, jauna māmiņa.."Man, lūdzu, kaut ko bērnam priekš kuņģa -mokās.. " Aptiekāre - Cik tad jūsu bērnam gadu!?  - 7. Aptiekāre - Bet tādā vecumā bērnam problēmas ar kuģiem ir liels retums! Smukā māmiņa:" BET VIŅŠ JAU MUMS NEKO CITU NEED, TIKAI ČIPŠUS UN KOLU! " Tas bija pilns pi...ec! (Tālāk savas emoušn un neizteikto necenzēto vardu krājumu, ko, protams, ņemot vērā sabiedrisku vietu, atstāju pie sevis, neizpaudīšu :D )
Nav pieņemts atškaidīt šnabi ar sulu un pie tam šo "skrūvi" nosaukt par kokteili.  
O - no bērnības - vecs tantuks pilsētā izēd saldējumu un izmet "glāzīti" miskastē. Draudzene saka - Ko izmeti, tā "glāzīte" no vefeles! Biju liecinieks, kā vecā rezka ar abām rokām ienira misenē, izdabūja savu vafeli un nolopsīja!      

Jā, kaut vai šodien vienu puisi manā rajonā pēc sejas vaibstiem atpazinu, ka viņš mācijās man paralēlajā klasē.

Maz pievēršu uzmanību apģērbam, jo tā nu katra paša izvēle, un Latvijā cilvēki tomēr ģērbjas salīdzinoši gaumīgi. Bet vēl vakar dienas omu sabojāja kāds lielāks nekustāmā īpašuma projekts, kad ieraudzīju rozā demo dzīvokli. Kaut ko tik jēlu, bezgaumīgu un tizlu sen nebiju redzējusi. Mans sašutums izlauzās uz āru. Dizainere apvainojās, bet lai. Ir taču jāsaprot, ka paraugs tiek radīts ģimenei, pārim. Kur tādā dzīvoklī lai dzīvo vīrietis? Slēpties vannas istabā? Ak, nē, arī tur stundām varētu lupīt uz rozā flīzēm ar sirsniņām. Uf, vēl tagad nevaru nomierināties.