Поможите с заданием по латышскому?(см. внутри)

Ir gatavs !

ну ты хотя бы написал какое..

Утром выехал, весь день матерился, вечером приехал домой.
Что тут сложного?  

Бедные школьники, экзамены. Извеняй не знаю

Dzeguze-kuko
Strazds-svilpo
Lakstigala-pogo
Zvirbulis-civina
Zagata-zadzina
varna-kerc
balodis -dudo

я бы пошол в церковь и там бы искал

расскажи про богомолов...особенно про то, как после оплодотворения самка сжирает самца... я думаю всем понравиться

поищи задание, как для родного, только возраст по-младше

A. Čaks - Atzīšanās

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairsnezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet -- tās tukšas es notekās beru.

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...


Ojārs Vācietis.
TEV

Man ir smeldzīga, smeldzīga nojauta,
ka tā pasaule, kuru es dzīvoju,
var daudz ātrāk par tavu būt nojaukta.

To jau neprasa — patīk vai nepatīk,
bet tu skumja un vientuļa nepaliec —
kosmoss mīļuma palika nepateikts.

Ar to vien, ka tu vispār man biji,
mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots,
un tā priekšā es noliecos bijīgi.

Un es mierīgi skatos uz miršanām,
mūsu tuvums ir tuvāks par tuvumu,
un tas noliedz visviens kādu šķiršanos.


Sirds sāpēs
Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš

Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis

Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo

Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...

Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.

/dzejoļa autors Kitija Mangule/

ты серьезно?!