Cilvēks tīši sevi māna, ka viss ir kārtībā un ka "dzīve iet uz augšu",atkārtojot vecās kļūdas??

Tas ir slikti. Man vienā bezdinga brdī gribējās arī sevi sakurināt un teikt, ka viss ir oke. Bet nafig pašam sev melot, dzīve jau gaišāka nekļūs. Visi tev gāž mēslus uz galvas, ja sevi mānīsi, visi tāpat tos mēslus gāzīs, tikai atšķirībā no citām reizēm tu smaidīsi.  

Ja cilvēks atkārto kļūdas, tātad ir par dumju, lai tiktu galā ar sevi un situāciju sev apkārt. Saprotams, ja cilvēks no citu kļūdām nemācās, bet no savējām.. tas jau liecina par stadiju.

Daži cilvēki tā ir iekārtoti, ka viņiem patīk neskaitāmas reizes kāpt uz viena un tā paša grābekļa. Kaut zina, ka dabūs pa pieri, bet vienalga kāpj. Varbūt viņi cer, ka šoreiz būs citādāk? Tas jau robežojas ar fanātisku muļķību. Es līdz zināmam laikam biju tieši tāds, bet dzīve izmācīja, un tagad es to grābekli esmu nolicis drošā vietā pažobelē. Uzkāpt uz tā ir vienkārši neiespējami. Ceru, ka saprati manas alegorijas.

tā viņš ir no viena gravja otra grāvī!

Nu ir jau, kas savas kļūdas vienkārši neredz.. un ir ieņēmis tādu domu, ka viss jau iet uz augšu!! Visa problema jau bieži vien ir tur Galvā!

drīžak nevis atkārto,bet turpina iet pa iesākto taciņu,un turpinot kļudīties!

atkarība??? no manas dzīves.....

labaak taa nekaa, iedolbiit sev, ka viss ir galiigaa dupsii, un paliek veel sliktaak, tad rokas nolaizhas un depresija klauvee pie durviim. labaak pozitiivs skatiens, kautvai ar kljuudaam, vismaz gariigo nebojaa sev un apkaarteejiem.

iespējams cilvēks domā, ka izdarot to pašu kļūdu iznākums būs cits. vēlamo redzot kā esošo.