Varbūt "funkcionālisms" ?
Funkcionālisms ir psiholoģijas virziens, kas uzskatīja, ka jāpēta psihes funkcijas, nevis apzinātās pieredzes struktūra.
Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
Funkcionālisms (lat. Functio – izpilde) – modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā. Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem („formu nosaka funkcija”). Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas – dzīvot strādāt, atpūsties, pārvietoties. Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu askētismu un shematismu. Tā veidošanos sekmēja 19. gs. arhitektu O. Perē (Francija), V. Morisa (Anglija), L.H. Salivana (ASV) ,Frenka Loida Raita (ASV) teorētiskās un praktiskās darbība. Ievērojamākie centri Vācijā („Bauhaus”), Nīderlandē („De Stilj”). Ievērojamākie pārstāvji V. Gropiuss, L. Mīss van der Roe, Lekorbizjē. 20. gadsimta vidū funkcionālisma nozīme mazinājās un 60. gadu beigās to nomainīja konstruktīvisms un racionālisms.
