Kā Jūs attiecaties pret dzeršanu darbā?

kapēc tieši šodien

Varētu pateikt pēc gadiem 15. kad viņi parādītu, kas par cilvēkiem viņi ir, jo visi šie tā saucame stili ir maskas/aizsardzības līnija pret šo pasauli. Tāds, kā protests sabiedrības vairākumam, bet tas neparāda, kas tu esi par cilvēku sirdī

diēta jeb ēšanas režīms ir ļoti laba lieta, ja tajā ietilpst uzkodu aizstāšana ar veselīgu pārtiku - noteikt, ka, piemēram, ēdīsim auzu pārslu putru no rīta un sautētus dārzeņus ( ne svaigus! ) vakaros.
noteikt, ka atturēsimies no 3 krēmkūkām pie kafijas, bet reizi nedēļā 1 mierīgi var apēst, ja pēc tam tā tiek nokausēta darbā/sportā - un vislabāk, ikdienā uz kūkām nesiekaloties, lai varētu iztikt bez tām.

ķermeni nostiprinu ar sportu - http://pods.lv/blog/2007/06/ka_nomest_lieko_svaru.html ir ļoti laba diskusija par tēmu - un tieši citāts pateikts ideāli - beidz ēst gaļu ar frī un majonēzēm, pārej uz rīsiem un salātiem pusdienās, paskrien, apskaties, kā izskatās sporta zālē, un viss būs ideāli ;> nevis "salātiņus, salātiņus, ūdeni" reizi nedēļā un cerēt, ka ķermenis pats kļūs spraigāks, ja tam nedos ēst.

Мы усские длуг длуга не обманываем -)))

Tāpēc jau nevajag likties gultā ar kuru katru.

...nu-runāšu kā Ome,kas to visu izbaudījusi.Nē- karā nebiju.Paldies,ka nebiju piedzimusi.To piedzīvoja mamma un vecvecāki.Un laimes tur nebija,ceru,ka to saprotiet.Šeit ir tīrākā politika un antipātijas pret visu,kas bija ar vārdu^Padomju^.Vai spējat iedomāties-ja Hitlers nebūtu toreiz *novākts*...ja būtu visa pasaules karte izveidota citādāk-es pat nevaru iedomāties-Kā? Jā-mēs nebūtu 50 gadus dzīvojuši kā PSRS pilsoņi-bet,kas zina,kā mēs būtu,vispār,dzīvojuši?? Esmu PATEICĪGA,ka neesmu piedzīvojusi karu-un to nekad negribu piedzīvot. Tie man nav svētki....bet cienu cilvēkus,kas to piedzīvojuši...un vēlas pēc savas izpratnes nosvinēt./ manas domas /.

jā, mazliet.
jeb vienkārši tā sagadījās...atturēties;)

Jaukušies ir vienmēr un jauksies, to laikam neapturēs nekad....
Jā ir redzēti gadījumi kā tas process notiek, nav no tiem patīkamākajiem.
Jaucās jau principa pēc, ja (piemēram) viena no draudzenēm ir iepazinusies ar kādu čali un to izstāsta pārējām draudzenēm, viņām jau uzreiz rodas interese par to kas viņš ir, kā izskatās - tā ir vienmēr un visur...
Tur sāk parādīties tā "nocelšanas" mānija, ka tai citai ar viņu tad uzreiz vajag, jo redz tā viena ir atradusi sev skaistu un labu draugu, kāds tai otrai nav, bet viņa arī grib tādu jo ir redzējusi un dzirdējusi nostāstus par viņu kāds viņš ir...
Ir gadījumi, ka nemaz nepatīk viņš, bet lai iemaisītos un izjauktu visu, viņa meļģina viņu savākt sev....
Ir dažādi pāri un arī cilvēki, kas veido pāri,ja abi ir tiešām viens otram dārgi un mīļi, tad jau diez vai tur kaut ko var izjaukt...
Bet ja draudziņš jau pats ir apkārt laidējs, tad viņš to uzstvers kā pašsaprotamu lietu un pacels asti un aizskries pie citas...
Protams, ka viņi sāk riebties, kas jaucās un maisās pa vidu.
Tad izjūk draudzība ar draudzeni un līdz ar to arī ar to savu draugu...
Nezinu kā meiteņu vidū tas ir, bet čaļu vidū nu tur ja uzzin, tad citreiz arī atraujās tā, ka redz visus savus radus....
Parasti tādus gadījumus, ka vai nu tam tur ir tā iepatikusies uzzin no malas, ja tev ir labi draugi, tad viņi tev pastāstīs to, ja tu pats to nezināsi...
Tādā gadījumā noteikti vajadzētu viņu kaut kur klusā vietiņā sadabūt rokā un pabrīdināt, pirmo reizi pabrīdini...
Tas varbūt nostādās, bet ja ir galīgs losis dēļ savām izdarībām un tajā brīdī, kad esi kopā ar savu meiteni, nu vienalga luncinās riņķī un tā tālāk, es saku mauc tā pa purnu, ka dzirksteles nogriežas un galvenais dari to tur pat uz vietas neatejot no "kases", tā lai visi redz...
Es pats vnk zinu, ka ir tādi, kas nesaprot ja viņiem pasaka, nu tad viņiem vnk vajaga paskaidrot savādāk, lai saprot...

Nu nezinu gan... Ja izdarītā rezultātā būtu jāsēž cietumā, tad gan es labāk nožēlotu to ko neesmu izdarijusi.

Man likās, ka runa ir par "lol", "wtf", "omg", u.c. tādiem brīnumiem. Lai arī kā, tam ir jāpaliek internetā stipri limitētā daudzumā portālos, kur vidējais vecums nepārsniedz 18 gadus.

Runājot par pareizrakstību, es uzskatu tā - ja valodā ir visi tie ķeksīši un svītriņas, tad tie ir jāizmanto. Tāpat arī pieturzīmes. Rūpēties par valodu ir svarīgi. Es justos briesmīgi, ja nevarētu palīdzēt saviem bērniem valodas jautājumos (t.i. tad, kad man būtu bērni). Turklāt, man personīgi ir kauns skatīties uz saviem vienaudžiem, kas ir pabeiguši vidusskolu, bet rakstīt joprojām nejēdz. Vēl jo vairāk atkal ir prieks skatīties uz tiem, kuriem šī patiesi nav pirmā valoda, taču viņi gan runā, gan raksta kā īstiem latviešiem pieklātos. Tās ir muļķības, ka iemācīties nevar. Visu var! Galvenais ir gribēt un saprast, ka tas ir nepieciešams.

Man vispār prātā palicis gadījums, kad māsa reiz man bija atstājusi zīmīti. Tajā bija teikts: "Atslēgas ir mājās būšu vēlu." Ej nu sazini, kur viņa vienu domu beidza un iesāka nākamo. Vismaz tagad komatus māk likt.


Internets strādā visur, tātad no tā izriet, ka garumzīmes arī ir pieejamas visur.

Esmu pieredzējusi tik daudz gadījumu, kad cilvēks kā attaisnojumu kroplīgai rakstīšanai min garumzīmju neesamību, ka man jau riebj šī cilvēku bezpalīdzība. Sāk likties, ka vienmēr, kad šī problēma uzrodas, attiecīgajam cilvēkam nobloķējas Google un tādēļ nav citu variantu kā žēloties citiem. Vai tiešām ir tik grūti ierakstīt meklētājā vārdu "garumziimes" un atvērt pirmo lapu, kurā patiesi IR atbilde uz šo jautājumu?

Par valodas jautājumiem varētu runāt diezgan daudz, tēma tuva. Par cik internets ir viens no tiem saziņas veidiem, ko izmantoju ikdienā, man rodas priekšstats par dažām cilvēka īpašībām, redzot, kā viņš raksta. Ja raksti, tad vismaz raksti pareizi.
Kā saprotams, es neatbalstu valodas kropļošanu - vienalga, vai cilvekam ir līki pirksti un viņš nespēj atrast tās garumzīmes, vai viņam galvā vienkārši ir bezsakars. Patiesībā brīnos, kā viņiem pašiem nav kauns par sevi. Man būtu.