Kā Tu reaģē ja pamosties un saproti, kas esi nokavējis kko svarīgu?

sākumā panika, pēc tam domāju, ka varbūt vēl nekas nav zaudēts..

Es laužu un grauju visu apkārt =D

tā vēl nav gadījies..
bet tad jau noteikti uzreiz zvanītu un pateiktu, ka kavēšos...

aatri eju un paspeeju

Ja  taa ir skola, tad metos kaajaas, gjeerbjos un skrienu uz vilcienu, pa celjam zvanot un briidinot draudzeni, lai, ja kas, aizbilst skolotaajiem par mani vaardu =] ja darbu, tad dariitu to pashu, bet ja satikshanos, tad piezvaniitu, atvainotos un uzzinaatu vai man veel ir laiks un iespeeja satikties vai varbuut tikshanaas ir jaapaarcelj.

krītu panikā...
pēc tam ātri cenšos sataisīties..
beidzas ar to ka kaut ko aizmirstu

es saaku stresot...

ko nu wairs,neskriešu tak autobusam aizgājušam pakaļ-guļu tālāk bez emocijām un domām

satraucos, nedaudz pardzivoju, tad vai nu skrienu un taisos taalak, vai palaieku maajas ...

darbu, skolu nesteigtos, nav kur skriet, tāpat nokavējis esmu, par satikšanos...tas ir atkarīgs no tā ar ko tā ģēla sarunāta ;) varbūt ir vērts pilikt soli :)

nu sākumā ir tāda kā škrobe, bet pēc tam jau ir vienalga :D

Ak shausmas !!! Fiksi sageerbos un skrienu uz skolu ( ja skola ) , ja satikshanaas tad nav tik traki :) , pateikshu ka nezeeliigi naaca miegs un wnk nevareeju pamosties , otrs ganjau saprastu ( nu wismaz liidz shim wisi sapratushi =) , bet uzreiz jau dotu zinju lai vee lbiku pagaida

mazliet uztraukums un tad jauw nomierinos !

Pa galvu pa kaklu skrienu uz darbu, un pa ceļam izdomāju atrunu, kāpēc nokavējos. Tikšanās man nekad nav bijusi tik agri, lai es to varētu nogulēt

nja... piem šorīt - pamatīgi aizgulējāmies - darbu par pusotru stundu nokavēju... nekas, gan jau atgūšu nokavēto. Sākumā bij drudžaina steiga, tad padomāju, sapratu, ka nekas svarīgs nebij... tālāk mierīgi.

Momentāli raujos kājās un sāku darīt kaut ko,lai atgūtu nokavēto.

tādi gadījumi ar mani pagaidām vēl nav notikuši, jo ja man kkas svarīgs ieplānots es ļoti slikti guļu, lai nenokavētu...