— Tātad — kas ir caca?
— Tāda, kas grib patikt puišiem.
— Nē, vēl nedaudz vairāk nekā tikai patikt...
— Tāda uztaisījusies, izvēlīga...Varbūt ne kašķīga, bet cimperlīga gan...
— Tāda, kam Dievs nedaudz nodalījis intelektu...
— Nē, kādas desmit grāmatas caca savā dzīvē ir izlasījusi, un vēl viņa lasa žurnālus, arī tajās valodās, ko nesaprot...
— Viņai droši var iedot doktora grādu solāriju un diētu zinātnēs — caca zina visu par solārijiem, kalorijām un diētām.
— Caca. 0,99 santīmi. Galvenais nenoapaļot summu uz augšu. Jo caca — tas ir lēti.
— Nemaz ar ne! Cacas sevi apzinās, viņas nav nekādas lētās prostitūtas, kas izmanto mersedesu resnos čaļus. Bet tik un tā viņām ir divu pirkstu pierītes — piedod man, bet tāda ir mana pārliecība...
— Caca ir kā Jaungada eglīte — kruzulīši, spīdumiņi, ciku caku...
— Jā, caca ir tāda pārspīlēti sapucējusies, tāda pārpucējusies dāmīte. Kā dāvana čaukstošā celofānā un vēl ar baigo banti.
— Vai caca ir krieviete vai latviete?
— Nav nozīmes — cacai nav tautības.
— Bet dzimums?
— Dzimums gan — vīrietis nevar būt caca, tad viņu sauc citādi...
Vēl var palasīt šeit--->
http://www.tvnet.lv/women/life/article.php?id=4956819