Kā ir būt meitenei?

sievišķīgi  

principā kā ta var būt,tādai būt.
uz to lai atbild meitenes.

bet manā izspratnē:
nav jāslēpjas ieejot veikalā ar sieviešu drēbēm un nav jāizbildiās - es to pērku draudzenei,lai gan pats stīvē mugurā kad esi mājās.

Nu neesmu meitene, tā ka nemāku teikt.

Nu kā?

kā ieaudzina, tā arī ir.

Kopš pubertātes bieži vēlos kaut es būtu piedzimusi par vīrieti. Menstruācijas un bailes palikt stāvoklī- tas ir tas, ko pagaidām neviens par sievieti pārtaisīts vīrietis tā arī neizbaudīs un nesapratīs cik tas reizēm mēdz izbesīt. Ir, protams, savi jaukumi- krūtis, kosmētia, nagulakas, kleitas, augstpapēdenes, vīrieši, kas nēsā uz rokām, dāvina ziedus un visādi citādi lutina...

Svarīgākais, ka ka katra jau jūtas savādāk. Ne visas meitenes jūtas vienādi, tāpat kā, pieļāuju, arī puiši. Ja ir daudz naudas, daudz brīva laika, var atļauties pucēties, protams, ka šī sajūta būs daudz labāka kā tai, kura dzīvo laukos, kur daudz jāštrādā, nav naudas un arī laika domāt par sevis apkopšanu...