Kā tad tur ir īsti ar tām nomešanām un pacelšanām?

Es tāpat neko vērtīgu nepamanu uz ielām, tādēļ īpaši nesatraucos par tādu dilemmu krustcelēs. Vienīgais, kas man nāk prātā saistībā ar kaut kā atrašanu, ir teiciens: "Atrasts, nav zagts!"  (nu, vai kaut kā tā) :D

Nē, neticu.
Ja sākšu ticēt, tad gan labāk neņemt.Jo nolādētas ir nevis mantas/parādības, bet ...TICĒJUMI!  

nu ja skataas no militaaraa viedokla tad labaak neceilt jo var gadities ka tas ir detonators utt bet tas tika vietas kur aktiiva karadarbiiba kaut ari visadi var gadities

Tas pats kas ar sveicināšanos caur durvju stenderi, melnajiem kaķiem, saplēstajiem spoguļiem... Nu kaut kā neticās, dzīvs esmu. Katrs tic tam kam vēlas ticēt.

nav dūmu bez uguns, kaut kas piekabē atrastai mantai nāk pakaļ gan mantu nomet kruscelēs, ja nebūs jau par vēlu

pirmā dzirdēšana.Protams,ka paceltu/

Es sapratu, ka es nomestās mantas nedrīkstu ņemt. Nezinu kā tur ar tām neveiksmēm, neesmu piefiksējusi, bet visas atrastās mantas man ar laiku tik un tā pazūd. Kas viegli nāk, tas tik pat viegli aiziet! Un pēc pacelšanas ļoti ilgi domāju, kāpēc es to darīju, ko man tas dod!? Un ir bijušas lietas, kuras manī raisa negatīvas emocijas. Pat naudu no zemes vairs neceļu.