Kā tev šķiet, kad tev būs bērni, tu izturēsies labāk un audzināsi viņus savādāk, nekā audzināja tevi?‎

Nu to nu gan tā grūti spriest,jo tomēr tas viss ja ir atkarīgs arī,kurš būs tas otrs...
Kā teikt kāda būs mamma, jo daudz nozīmē arī otra cilvēka pieeja,nevis mana vien.
Jo kā zināms bērni jau nedzimst no viens cilvēka,bet gan no diviem..
Takā vispirms būtu jāatrod laba sieva,kas būtu laba mamma un tad jau skatītos kas un kā.

Es nezinu vai es izturēšos labāk, jo mana mamma tik tiešām ir ļoti laba... nekad nav tā pārāk rājusi, nekad nav pērusi, nekad neko tā īsti nav aizliegusi... Bet domstarpības jau gadās visiem, tas ir neizbēgami, it īpasi pusaudžu vecumā... Kas attiecas uz audzināšanu, tad nu, centīšos savādāk. Mani vecāki nebija īpaši inteliģenti. Nu tētis kādreiz lasīja grāmatas, skolā labi mācījās, tāpēc vēl tā puslīdz, bet mamma pati atzinās, ka nekad nav īsti paticis baigi mācīties, taču viņa ir ļoti strādīga.. Kaut kā jau bija tiem vecākiem naudiņa jāpelna, lai mani izaudzinātu, tāpēc nevar tā īsti pārmest, ka pameta augstskolas manis dēļ... Man daudz ko nākas sasniegt pašai, pašai visu apgūt un reizēm mani mamma nesaprot- kā man var patikt grāmatas lasīt, reizem mana mamma dusmojas, kad es viņai pārmetu, ka viņa nezina kādas elementāras lietas, kuras skolā nebija apguvusi... Man vecāki nekad nav īsti varējuši pastāstīt kādas grāmatas jālasa, nekad nemācīja kā īsti jāuzvedas pieklajīgu cilveku sabiedrībā,  kā uzturēt savu veselību.. un galvenais- mēs nekad visa ģimene neiesaistījāmies aktīvajā atpūtā. Parasti atpūtāmies pie TV, skatoties filmas vai arī svētkos- pie galda, ēdot. Tāpēc audzināt gan centīšos savādāk.

Ciniski skan,bet tuvākos 10-15 gadus VISPĀR negribu bērnus.Pie tam ja pārmest man, tad teikšu-es diendienā ar viņiem saskaros bez skaita.No malas mīļi jā,bet sev tādu "prieku"gan negribu,  kā nekā tā ir atbildība uz mūžu gluži kā kredītā māja,mašīna.TO padarīšan ar meitām gribu brīvi bez uzreiz "spinagriziem" nu un par audzināšanu piekrītu Predatoram-kāds tas otrs civēks arī no svara.