Tas ir normāli, ja 19 gados ir vēlme audzināt bērnus?

Ja bērnus mīl - tad nekas grūts nevar būt - galvenais nešķirot savus un ne savus!

Domāju ka ir vecāki , kas nemaz neuzsāk audzināt bērnus- ir taču bērnudārzi, skolas,sabiedrība.....bet ja tieša atbilde uz jautājumu...tad kamēr ir ''bērns'' un kamēr ir ''vecāks'' pastāv mijiedarbība ko reizēm var nosaukt arī par audzināšanu, tātad tas ir bezgalīgs process

Jā, jā, jā un vēlreiz jā!!! To daru ar vislielāko atbildību un manām meitām nekā netrūkst... Viņas mani ierosina daudz kam un uz lielām lietām:))) Jā, izglītība viņam netiek liegta pati labākā, jo tās taču ir manas meitas:)))). Es ne pusi neizdarītu no tā, ko esmu izdarījusi viņu dēļ, jo man tas ir dzinulis jaunu apvāršņu iekarošanai.:))

domāju ka tev draud arī tādam palikt pie 60 gadiem!!!

Da kaut kāds tur normals - es nezinu! :D domāju, ka par to paši dakteri strīdās :D
Viens saka, 120 uz 100 ir ideāls, cits 60 uz 80 - toč nezinu :D

Labi,ka dzīvojot smagos apstākļos neesi kļuvis cietsirdīgs ciniķis...labāk tici Jēzum Malacis!

Ja jaunajās ģimenēs abi vecāki sēž bez darba, knapi velkot galus kopā, un tā vietā kāds pensionārs saņem pensiju + vēl darba algu, tas nav normāli.
Treknajos gados tas bija ok, bet tagad ir jālaiž tā vietā jauni cilvēki strādāt - pensionāriem ir garantēts ienākums -> pensija. Skarbi, bet godigi.

Bļaušana, sišana, uzmanības trūkums, ignorēšana, noniecināšana par to ka kaut ko nevar izdarīt.. Tad vēl nedrīkst teikt:"Aizveries?", "Paklusē!", "Klusu!".. Pretējā gadījumā bērns nākotnē nespēs izteikt savu viedokli un domas..
Vēl liela kļūda ir tas, ka vecāki uzspiež savu gribu vai viedokli, kaut arī var piedāvāt variantus.. Piemēram, bērns negribēs vilkt to, ko vecāki ir izvēlējušies..Šādā gadījumā vecāki var dot izvēlēties bērnam no vismaz divām cepurēm. Bērns izvēlas sev tīkamāko cepuri un ir laimīgs. Vecāki, protams, bērnam deva izvēlēties starp cepurēm, kuras tieši vecāki bija iekļāvuši izvēles variantos..
Ir vēl daudz kļūdu, kuras vecāki pieļauj bērnu audzināšanā. Varētu domāt, ka ja bērnus nevar sist vai bļaut virsū, tad bērns būs izlutināts un nepaklausīgs.. Bet ir daudz psiholoģijas grāmatu, kur aprakstīts, ko bērns attiecīgajā vecumā domā un kā labāk bez bļaušanas un fiziskās ietekmēšanas panākt, ka bērni klausa.. Domāju, ka māmiņām ir laiks, kamēr mazie guļ pusdienaslaiku, palasīt kādu gudru grāmatu, lai iegūtu kādu padomu..

Viens no variantiem, kas ieskrēja smagā svētdienas rītā :), stādīt sev par piemēru zināmus cilvēkus, kas ar savu mērķtiecību sasnieguši zināmus rezultātus. Var rezultātu sasniegt arī bez īpašas mērķtiecības, bet nav tās "uzvaras garšas" un pozitīva rezultāta varbūtības % ir gaužām mazs.
Paskaties uz riņķi, cik daudz pelēkas, ņurkstošas masas, kas raud, kaut ko filonē un fantazē, bet tā arī noļurkā šo dzīvi, neīstenojuši savus sapņus, mērķus.  
Tava izvēle. :) Sāc ar mazumiņu.

jaa var
tikai veelaak pusaudzu vecumaa buus gruuti sadziivot visdriizaak :)