Vai vírietim ir viegli audzinát sveshus bérnus?

katram prāts attīstās dažādi, citam liekas tādā vecumā,ka jāālējas vēl,citam jau liekas,ka jāsēž mājā un jāiet uz darbu tikai.

Domāju ka ir vecāki , kas nemaz neuzsāk audzināt bērnus- ir taču bērnudārzi, skolas,sabiedrība.....bet ja tieša atbilde uz jautājumu...tad kamēr ir ''bērns'' un kamēr ir ''vecāks'' pastāv mijiedarbība ko reizēm var nosaukt arī par audzināšanu, tātad tas ir bezgalīgs process

Jā, jā, jā un vēlreiz jā!!! To daru ar vislielāko atbildību un manām meitām nekā netrūkst... Viņas mani ierosina daudz kam un uz lielām lietām:))) Jā, izglītība viņam netiek liegta pati labākā, jo tās taču ir manas meitas:)))). Es ne pusi neizdarītu no tā, ko esmu izdarījusi viņu dēļ, jo man tas ir dzinulis jaunu apvāršņu iekarošanai.:))

tāpēc, ka dalīta bēda ir pusbēda...

Viens no variantiem, kas ieskrēja smagā svētdienas rītā :), stādīt sev par piemēru zināmus cilvēkus, kas ar savu mērķtiecību sasnieguši zināmus rezultātus. Var rezultātu sasniegt arī bez īpašas mērķtiecības, bet nav tās "uzvaras garšas" un pozitīva rezultāta varbūtības % ir gaužām mazs.
Paskaties uz riņķi, cik daudz pelēkas, ņurkstošas masas, kas raud, kaut ko filonē un fantazē, bet tā arī noļurkā šo dzīvi, neīstenojuši savus sapņus, mērķus.  
Tava izvēle. :) Sāc ar mazumiņu.

Bļaušana, sišana, uzmanības trūkums, ignorēšana, noniecināšana par to ka kaut ko nevar izdarīt.. Tad vēl nedrīkst teikt:"Aizveries?", "Paklusē!", "Klusu!".. Pretējā gadījumā bērns nākotnē nespēs izteikt savu viedokli un domas..
Vēl liela kļūda ir tas, ka vecāki uzspiež savu gribu vai viedokli, kaut arī var piedāvāt variantus.. Piemēram, bērns negribēs vilkt to, ko vecāki ir izvēlējušies..Šādā gadījumā vecāki var dot izvēlēties bērnam no vismaz divām cepurēm. Bērns izvēlas sev tīkamāko cepuri un ir laimīgs. Vecāki, protams, bērnam deva izvēlēties starp cepurēm, kuras tieši vecāki bija iekļāvuši izvēles variantos..
Ir vēl daudz kļūdu, kuras vecāki pieļauj bērnu audzināšanā. Varētu domāt, ka ja bērnus nevar sist vai bļaut virsū, tad bērns būs izlutināts un nepaklausīgs.. Bet ir daudz psiholoģijas grāmatu, kur aprakstīts, ko bērns attiecīgajā vecumā domā un kā labāk bez bļaušanas un fiziskās ietekmēšanas panākt, ka bērni klausa.. Domāju, ka māmiņām ir laiks, kamēr mazie guļ pusdienaslaiku, palasīt kādu gudru grāmatu, lai iegūtu kādu padomu..

Nevēlos ņemt no vecākiem piemēru, jo viņi mani audzināj ļoti stingri un konservatīvi, nedeva man nekādu brīvību, stingri sodīja par katru pārkāpumu, iedzina manī mazvērtības kompleksus, ar kuriem cīnos vēl šobaltdien...

jaa var
tikai veelaak pusaudzu vecumaa buus gruuti sadziivot visdriizaak :)

raxturu. tas dziivee vairaak noder. :)

atceros, viena vienmēr dikti smuki matus sapina, vēlāk, bija tikai divas, tad no tām viena bijā mīļā, otra...nu, ar laba, bet, ja bļāva, bērni pamuka kur kurais.