Kādēļ strīdas par ticību: mana ir patiesāka nekā tava? Kā ir ar Tevi?

man par ticību nav ko strīdēties, jo nevienu oficiāli neparstāvu, bet tie uzbāzīgie, kas cenšas piesaistīt mani kā kārtējo ''aitiņu'' gan cenšas iestāstīt ka viņējā tā labā, bet citas sliktas un nepatiesas
patiesībā tas kaitina, jo liekas, ka īsta ticība šajos ticības konfliktos nemaz nav - tur ir tikai ārīšķiba un aprēķins
ticu tikai tam - ka ir augstākie spēki kas mūs pieskata, bet katrā tautā šo vienu un to pašu sauc un izprot savādāk, bet uz baznīcu jau raujas vairāk tie, kam vairāk ir ko no grēkiem nožēlot vai ieraduma pēc no bērnības dzīti un tapēc jāiet
reizēm liekas, ka tieši ticības ir tās, kas rada konfliktus cilvēku, tautu un valstu starpā

jo nav viena vienota viedokļa par to,kas ir tas "augstākais". Ja ar vārdu Dievs tiek saprasta, tā persona,kas kontrolē mūsu likteņus, atbild par to,kas ar mums notiek. Tad es pats sev esmu dievs. Jo par savu dzīvi rūpējos pats. Bet ja ar vārdu "Dievs" tiek saprasts apkārtējas pasaules izcelšanās un tās skaidrojums, tad man Dievs ir tehnoloģijas un zinātnes atklājumi.

tikai idioti dara ticibas varda muljkibas un megina citas salidzinat ar savu vai noniecinat
ticiba ir domata berniem kam nav dzives merkja, lai ievirzitu pratu mazliet kkadas sliedees..
citadak te visvisadi 'ozoli' izaug
pec gadiem 16-18[atkariba no attistibas pakapes] var atmest ticibu un sakt domat pasham

Es nestrīdos - lieku kristiešus mierā, lai vārās savā sulā. Un jā - es neticu augstākajam saprātam, vai kkam augstākam, kas tiešā veidā vada pasauli. Es ticu ka kopā un katrs par sevi mēs esam spēks un to putru būs vien jāizstrebj pašiem...

Ai sink (bļins, Slaktera kungs mani ir ,,saindējis" bišku),  kā mēs katrs nosaucam šo Lielo Enerģiju- vai par Dievu, zaļajiem cilvēciņiem utt - izejot no savas attīstības/sabojātības pakāpes. Vienalga taču. Manu draugu,. paziņu lokā kaut kā neesmu fiksējis strīdus par ticību. Lielie bļaustekļi visbiežāk pat paši nejēdz, par ko vispār bļaustas! :) Ir abzolūti vienalga, kam tic cilvēks - jo taisnība ir mums visiem un nevienam. Ja cilvēkam ar viņa ticību ir labi dzīvot, tad ok - tad viņam ir taisnība - priekš viņa. Ar mani ir tā, ka es nestrīdos šajā jomā, jo viss, ko mēs redzam sev apkārt - pirmkārt -  ir fantastiski (šeit es nedomāju par homo sapienu izdarībām :) , bet vairāk par procesiem dabā).. man nav atbilžu uz daudziem jautājumiem. Un es zinu, ka nekad uz daudziem arī nesaņemšu. Un nevajag. IR JĀDZĪVO! Nav ko kašķi meklēt tur, kur viņš nemeklē Tevi.  

Nav ticības, nav par ko strīdēties..  

zinu tikai to-kas ir fakti! ticība manuprāt ir gadsimtos ieilgusi lļautiņu lētticība/rakstura trūkums utt..

es nestriidos, neapgalvoju, utt. man vnk ir savs viedoklis, paareejie var skatiities pashi, pienjemt, nepienjemt.