Kāda tev ir vispretīgākā skaņa,ko nepanes vai nevari ciest?

Kad kāds klusumā monotoni un periodiski puņķus velk iekšā! :)

Kad krīts tiek vilkts pa tāfeli un viņš iečīkstas.
Kad metāla izlietnē ieliek tādu it kā metāla bļodu un nočirkst smiltis starp abām virsmām.
Kad ar dakšiņu skrāpē pa šķīvi... :)

tad, kad blakus sēž vecmamma un kaut ko košļā :D
vispār neciešu, kad var dzirdēt kā cilvēks ēd, gribas kaut ko sliktu pateikt, lai aizveras vai iet prom, vai pašai  vnk aiziet prom, kaut gan tā skaņa ir dabiska, pati jau nemanu kādas skaņas nāk no manis, kad ēdu, jo tas liekas normāli, bet kad citi, tad bjaka :D

Man problemātiski būt blakus cilvēkam,kuram mutē zobu protēzes,kas nav pielīmētas un klab...(mūsdienās tak visādi līdzekļi,lai to novērstu!).

Kad dakšiņa skrāpē šķīvi/ noklaudz gar zobiem

Putuplasts pret putuplastu... Tas ir brrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrriesmīgi. Nežēlīgi iet caur kauliem

ar naglu pa stiklu  
bet vispār caur kauliem iet visi pulksteņi ceirinieki,daž sirds stājas nost no tās tik tak skaņas   tapēc vienmēr ir kāds troksnis mājā,muzons vai tv ieslēgts

skaļa mūzika mazā telpā tā ka viss dreb. tas man izraisa panikas lēkmes. šķiet, ka viss tūlīt kritīš un gāzīsies. un ja vēl kāds baigi traki dejo, tad vispār ir vāks.