Labākā atbilde
-
1 0
polaarlapsa (36) 6 (5092)237 14 g
Es visas tavas vienaldzības krāšu:
Līdz pēdējai- to pašu sīkāko.
es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to.
Es neprasīšu- netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
Es visu laiku gaidīšu uz to.
Es savu sirdi nocietināt spēšu
Pret atmaiguma mirkli nejaušo.
Es cerēšu, ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko,
Un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
To rudens logu akli aizmiglo,
Kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Kad visulaiku domāšu par to
Iepatikās... Kad latviešu valodas un literatūras eksī bija jāanalizē dzejolis... eh, cik tas bija sen....
Atbildes
-
2 0
lashmaizite 6 (6316)2618 14 g
Ja tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.
-
1 0
roko 6 (13611)2413 14 g
pagaidi mazliet,kamēr visi tagad izķemmēs gugli un neatradīs kaut ko varen gudru...
-
1 0
munkss (38) 8 (207590)536204 14 g
LAIKS © munkss
Nu Buddas līdz Kristum
Un atpakaļ
Iet Laiks
Tev un Man
GALAPUNKTS © Juris Kronbergs
© Kronbergs © Prusaku ansamlis Stogholma '74 2-3 janvaris Mans prusaku ansamlis -> A.Caka dzejolis
Tur bija galapunkts
No turienes ceļa atpakaļ nebija
Tas bija galapunkts
Tur beidzās lielais ceļš
kas savienoja visus pasaules lielceļus
Pēkšņi
bez brīdinājuma
tas vienkārši izbeidzās
Jo tas bija galapunkts
Tur kājnieku masas mīņājās
jo nebija tālāk kur iet
Tur bija riteņbraucēji
mopēdisti
motociklisti
automobilisti
savās netīrajās mašīnās
zirgu rati
tirgus rati
(kāds naivais laikam cerēja ko pārdot)
Tur bija arī pazemes piestātne bez nosaukuma, bet tas vienalga, jo vilcieni tur nepienāca. Vienīgi klaidoņi (kuriem pazeme bija mājas) šad un tad iznāca apmulsuši no piestātnes:
Kas šī par vietu?
Šis ir galapunkts
Vai tālāk tikt nevar?
Nē
Un atpakaļ?
Diemžēl – ceļš iet tikai vienā virzienā
Rietumu pusē (ja tam kāda nozīme) atradās osta. Parasti tā bija tukša un pamesta. Neviens neuzdrošinājās tur iet. Un daudzi nemaz nezināja ka tur osta. Jo visbiežāk tā bija romantiskā zilā miglā tīta. (Bet stāsta ka tur dzīvojot kāds holandietis)
Lidosta nebija vajadzīga
Tīri aprīnojami
kā tie tērauda putni zināja
kur krist
Aizdegties un krist
Vakaros varēja vērot
kā tie uzliesmo un pazūd
Uzliesmoja un krita –
kā zvaigznes
kā cilvēki
kā zvaigznes
Lielākā daļa jau bija izmetuši savas nāves olas
Bet ja ne
tad varēja dzirdēt varenus sprādzienus
Kā pie jaunbūvēm
Kā vecgada vakarā
Kā karos
(Kitihoka – Drēzdene – Hirošima – Hanoja - )
Vienīgā celtne galapunktā bija potenciāliem dumpiniekiem
kā piemēram – princesei
kuras slimība bija tā
ka viņa pārāk labi redzēja
Vai tiem
kas zināja
ka beidzot bija beiguši būt
Celtnes pārvaldīja Administrācija
Nedomājiet tikai par Dievu vai Velnu
Tās visas ir pasakas
Nē
Šeit ir tikai cilvēki
Kaili cilvēki
Un māli
Kā Nebukadnecara sapnī
Šis ir galapunkts
Tālāk nevar tikt
Aiz šī punkta nav –
nekā
Rītdiena ir klāt jau šodien @ Juris Kronbergs
Tu celies augšā katru rītu
Un mazgājies ar idejām
Tu dzīvo dzīvi cieši pītu
Iedzeri un pasmejies
***
Tu neesi vairs nekāds bērniņš
Kaut uzvedies tā bieži vien
Un ja tev grūtības tu vienmēr
Mātes brunčos gļēvi lien
***
Kad nāksi tu pie prāta
Kad sapratīs reiz
Rītdiena ir klāt jau šodien
Bet šodienā mums jādzīvo
***
No kaila koka lapas nebirst
Ziedi zied tik vasarā
Bet katra diena draud tev izirt
Tā ka žēlas asaras
Eduarda Veidenbauma - Dzertuve
Šai drūmā dzertuvē, kur valda smakas asas
Un dzīves izstumtie pa naktīm kopā lasas,
Es, Šai stundā vēlajā, kur elles kņada valda,
Sirds pēkšņi iedrebas: kāds nāk pie mana galda -
Sejs ietīts plīvurī, tik acis raugās skaistas,
Un rokā slaidajā uz pirksta gredzens laistās.
Balss lēni iedrebas kā rudens vējā zari:
Vai mani mīli vēl ? Ko tu šai vietā dari ?
Pirms spēju atbildēt un ticēt senam stāstam,
Jau parādība gaist un izzūd manam glāstam.
dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.
Uz galda glāzēs vīns, kas kvēl kā viņas lūpas.
Visapkārt trako džezs un piedzēruši žūpas.
Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu,
Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu.
Ņem Kronbergu, nenožēlosi
-
-
0 0
GePeReS 5 (4199)1512 14 g
Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
Dzīvam dzīvē dzīva dzīve.
Īss, bet izsaka visu. Noskaitot pie sevis šo dzejoli, es atdzīvojos par jaunu, un viss notiek. -
0 0
DaReLa 6 (6567)2818 14 g
Es biju neticīgs
Un
Es pielūdzu sevi
Savas vajadzības
Savas vēlmes
Savas iekāres
Bet to nesapratu
Jo visi tā dara
Tā tam jābūt
Tā tas bijis no laika gala
Ticēt praktiski zinātniskajam racionālismam
Es domāju sevi gudru esam
Un jutos gudrāks par citiem
Jo lasīju gudras grāmatas
Es biju ļoti loģisks. Kā matemātika
Manī sadzīvoja 10 pasaules uzskatu
Bet man nebija sava
Piezimt. Mācīties. Izklaidēties. Apprecēties. Strādāt. Nomaksāt nodokļus. Nomirt.
Tik nesapratu kāda tam visam ir jēga
Es turēju sevi par pasaules centru
Es piekopu Karnegī psiholoģiju
Es smaidīju, lai citi smaidītu pretī
Es teicu labus vārdus, lai citi man teiktu labus vārdus
Es tev, tu man
Man bija svarīgi iegūt
Visu, kas bija citiem
Un zināt vairāk par visiem
Es trenējos
Lai būtu stiprāks par visiem
Lai justos stiprāks par visiem
Es biju izdomājis savu dzīvi
Jurists. Labi pelnošs. Sieva — modele. Aston-Martin. Māja pie jūras.
Es meklēju laimi šai pasaulē
Lietās. Cilvēkos. Notikumos.
Bet guvu tik apmierinājumu. Ne laimi
Es lūkojos uz reliģiju.
Tā likās vecmodīga. Neloģiska. Nepierādāma. Mierinājums vājajiem.
Bet es biju stiprs. Gudrs. Mūsdienīgs.
Īstenība biju es.
Es tik ļoti biju Es.
Ka man kļuva pretīgi.
---
Kādu vakaru
Mani aizskāra mīlestība
Es nomiru savā Es
Viss atklājās mīlestībā
Es guvu atbildes uz visiem jautājumiem
Un atbilde bija
Gaisma.
(Autors nezināms)
Piedzēries eņģelis ielas mala sēž!!!
Tam spārni aplausti un nimbs no galvas zagts!!!
Viņš pazemīgi raugās uz debesīm!!!
Viņš raugās uz vietas,no kurienes ar dūri pret zemi triekts!!!
Ar tādu spēku kādu tikai amors lieto,
lai mīlas bultis krūtī triektu!!!
Kāpēc gan eņģelis ir tik nožēlojams???
To pie sevis domā un jautā gandriz miris narkomāns,
kurš kā noklīdis suns guļ līdzās eņģelim!!!!
Eņģelis,kurš līdz nāvei sists amora bultām!!!!
Stāsta savu moku pilno ceļu līdz nicināmajai zemei!!!
Lūk viņš no paradīzes lejā dzits,
jo mīlēja mirstīgu sievieti,kas dzīvo uz zemes,
bet citi skaudīgi eņģeļi viņu dzina no paradīzes ārā,
lai iet un dzīvo kopā ar savu mīļoto uz grecīgās zemes!!!
Kura īstu milestību nepazīist,jo tās vietā valda netīra nauda!!!!
Pacel acis un raugies
Mākoņos tālos un augstos,
Ļauj lai gaisma un rasa
Salīst atvērtā plaukstā.
Valda Mora
Es vēlreiz atgriezos tai dienā,
Kad iegrūdu Tevi pirmajā sniegā.
Tu kliedzi uz mani un dusmojies,
Bet kad piecēlies man atriebies.
Tas bija tik sen- kur tas laiks!
Un atceroties piesarkst man vaigs.
Tas bija tiešām skaistākais laiks.
Ar Tevi tas kļuva apburti maigs.
Reiz viss tas bija un notika,
Bet šobrīd vairs nav no ta nekā.
Bet jutu, ka esmu Tev vēl parādā.
Iegrūst vēl reizi sniegā pirmajā.
Es iegrūdu Tevi pirmajā sniegā,
Tas bija vakar ne bijušā dienā.
Tu apķēri mani un priecājies,
Kad atguvies vienalga atriebies.
(Simors Langs) -
-
-
0 0
madeira93 6 (13106)2524 14 g
Ojaars Vaacietis
Daavana
lai tu mazaak kluseetu un skumtu,
lai tev reizeem netriiceetu plecs-
es tev daavinu sho riigas jumtu,
tici man, vinjsh ir ljoti vecs
nav no muusu gadsimta bet perniem.
skaties kaada zalja suuna stiidz.
mazie jumtinji nav vinja beerni-
paarskatoties nepanjem tos liidz.
paskaties kaa starojot un laasot,
aizmirstot, cik rezies naacies skumt,
saules ritaa uzticeeto kraasu
it kaa laimi glabaa vecais jumts,
baidoties, kad taa var krist un sapliist...
paskaties uz to un tuvaak naac-
vai vinjsh zhuust vai skumjaa lietuu apliist,
tas ir tev uz muuzhiem daavinaats.
dziive nemiil, ja pardaudz tiek skumta,
arii tad, ja reetas slikti dziist,
arii tad, ja mees zem viena jumta
buusim tikai tad, kad aaraa liis.