tew ir paša radītds dzejolis???

Dālderis

Še tev zelta dālderis.
Nesaki ne 'jā' ne 'nē'.
Nesaki ne 'melns' ne 'balts'.
To tev nav brīvi teikt.

Ne jā, ne nē. Ne 'melns', ne 'balts'.
To tev nav brīvi teikt.
Tikko jā vai nē, tikko melns vai balts,
spēli nākas beigt.

Nu tad atceries, sākam vēlreiz.
Ko tu pirki šai pasaulē?
Bez mīlestības vēl citureiz
vai tu nenopirki nekā?

Ne jā, ne nē. Ne 'melns', ne 'balts'.
To tev nav brīvi teikt.
Tikko jā vai nē, tikko melns vai balts,
spēli nākas beigt.

Un mīlestība tev sāpēs un dzīs,
degs, sadegs, kļūs sidrabā salta.
Un tik un tā reiz apdzisīs,
bet tik un tā tā ir balta.

Ne jā, ne nē. Ne 'melns', ne 'balts'.
To tev nav brīvi teikt.
Tikko jā vai nē, tikko melns vai balts,
spēli nākas beigt.

             Imants Ziedonis

Es visas tavas vienaldzības krāšu:
Līdz pēdējai- to pašu sīkāko.
es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to.

Es neprasīšu- netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
Es visu laiku gaidīšu uz to.

Es savu sirdi nocietināt spēšu
Pret atmaiguma mirkli nejaušo.
Es cerēšu, ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko,

Un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
To rudens logu akli aizmiglo,
Kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Kad visulaiku domāšu par to

Iepatikās... Kad latviešu valodas un literatūras eksī bija jāanalizē dzejolis... eh, cik tas bija sen....

man ir divi looti miili:
1.ik bridi aizdomajos kas butu ja butu nedaudz savadak,
ik diena mus skir vairak un vairak...
jo tu atlaidi manas rokas un pasniedzi citai,
es slidu ar katru bridi talak un talak...
slidot es pazaudeju jutas...
mani paliek tuksums...
pat tavs siltums vairs nav jutams,...
ir tikai aukstums...
man gribas kliegt,lai sadzirdi mani...
bet es jutu,ka nespeju to izdarit...
jo mani smace sajuta ka tu turi citas rokas savejas...
ar katru dienu vairak un vairak saprotu,
ka vesums iezogas mana prata un sirdi...
jo tai nav ne miluma ne siltuma...
mana sirds sak parverties par ledus kalnu,
kuru spes tikai patiesas jutas atsaldet...

2.kad tavs vaigs saskārās ar manējo,
manī sāka viss trīcet...
taurentiņi pa vēderu lidinās.
es vēlējos lai ši sajūta turpinās
bet tas bija tikai mirklis
un tu aizgāji
es zināju ja tu atskatīsies
tad ari tev bus šī sajuta bijusi
es vienkārsi to zināju
tu atskatijies un pasmaidiji...

ik bridi kad atceros to
taurentini atkal sāk lidināties...
man patik šī sajuta
tapat kā tu
es velos izjust vēl un vēl...
tos taurentinus savā vēderā
to mulsuma mirkli kas bija starp mums
tāpat ka tevi sava tuvuma...

Mans aparäts tavä alä laväs!
Seko sküpsti, seko glaimi,
Vai vari iedomäties lieläku laimi?
Sviedri lìst, elpojam smagi,
Bet tomèr mums sanäk loti labi...

wot taa ir dzeja!respect!:D

Mr.Methane

Kaut....
Draugs,nedzen mani projām,kad tev klājas grūti.
Ir tiesa,es tev nevaru no pleciem noņemt nastu,
Tāpat kā nevaru likt savu sirdi tavās krūtīs.
Es tikai stāstīt varu,kā šķeļ vilnis krastu
Un,klusi dziedādams,trauc atpakaļ;
Kā dzenis zaļā priedē kaļ,
Un pirmie putnēni no olām šķilas;
Es varu stāstīt,debesis cik gaiši dziļas,
Cik jocīgi mazs kaķēns saulē rotaļājas
Un kā slīgst pļavas mitrā zālē kājas.
Es varu stāstīt bezgalīgi daudz,
Kā dzīve skaņas sakopo un krāsas jauc-
Tu klausīsies,un varbūt doma tava
Uz brīdi atrausies no tevis paša
Un tālē aizlido kā bezdelīga aša.
Un,kad tā atgriezīsies,redzēsi,ka nava
Vairs sirds tik tukša,dzīve vairs tik skarba
Un ka var atkal drusku prieka rast pie darba.
Draugs,nedzen mani projām,kad tev klājas grūti.
Kaut savu sirdi nevaru likt tavās krūtīs.
##########################################################

nāc vakarā vēlu uz liepziedu tēju
mēs dzersim to klusējot abi
aiz loga būs tumsa
un gaudos vēji
bet mums - dzerot tēju - būs labi
nāc vakarā vēlu uz liepziedu tēju
to baudīsim klusējot abi
saulstaru rietā tev dāvāšu tango
mums sirdis būs siltas kā tēja
mums tumsa un deja dāvinās laimi
mūzikas ritmos klusos
nāc vakarā vēlu uz liepziedu tēju
es gaidīšu tevi -
nāc nekavējies...

Atceros vēl kā šodien,kad mammīte man šo dzejoli "dāvāja". Tas vienmēr ir kopā ar mani. Vēl joprojām...
Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,
Es vēlos tevi laimīgu redzēt.
Es gribētu tevi vēl sargāt un sargāt,
Man katra tava ziedlapa dārga.
Lai nenorauj vējš, lai salna saudzē,
Lai saule to lēni un viedīgi plaucē,
Lai pumpurs pēc pumpura vaļā raisās
Un spēcīgi šūpojas rāmajā gaisā;
Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,
Mana laime ir tevi laimīgu redzēt.
                                         (Ā.Elksne)
Man tas kļuvis par vienu no  mīļākajiem Ārijas Elksnes dzejoļiem.

jaa bralju vienotiba.. cirul tu i slavens..

Nav gadījies.

shoreiz izlasiiju!!!!!:D
antastiski.. tev ir talants..:))