Kāds ir pašpietiekams cilvēks?

lai cik tas skumji būtu vai nebūtu, bet laikam esmu.

tikai kluudoties mees saprotam,kaa riikoties turpmaak...Un ar katru reizi mees kluustam gudraaki,ja vien pareizi uztveram dziives maaciibu,kas tajaa briidi tiek dota...=)

Cerība ir vēlme, lai kaut kas notiktu vai būtu patiesība un domas, ka kaut kas var notikt... Ko tas dod cilvēkam? Laikam jau kaut kādu sava veida motivāciju, jo kāpēc gan cilvēkam kaut ko darīt, ja tam neredz rezultātu?

Man ir kaut kāda neapzināta vēlme visus pazemotos, apsaukātos un skumjos savākt sev klāt un mierināt.
Man viņu ir žēl. Es daudz kur esmu draudzējusies ar cilvēkiem tikai tādēļ, ka viņiem nav draugu, lai viņi justos labi.
Starp citu, tie, kas nav tādi kā citi vai tiek izsmieti, nereti mēdz būt jaukāki un interesantāki par pašiem smējējiem.
Ir patīkami uzrunāt kādu, kam skumji, slikti. Atbalstīt viņu, mierināt. Es no tā jūtos labāk, viņi arī. Esmu
pat skaļi aizstāvējusi tos, kurus pazemo.

Daudz kas. Neveiksmīgas attiecības, neveiksmīga ģimenes dzīve, atstumtība no apkārtējiem, vientulība. Dažreiz ir grūti saprast "ko es daru nepareizi?", "vai tad es tiešām esmu tāds kroplis/e, ja mani neviens nemīl?" utml... Šīs problēmas visu laiku krājas un cilvēks nonāk arvien lielākā izmisumā un tāpēc bieži vien var redzēt šādus uzrakstus. Tas principā ir sauciens pēc palīdzības. Ja redzi šādu uzrakstu, parunājies ar šo cilvēciņu. Varbūt uz brīdi viņam/viņai kļūs vieglāk.

Ir bezgalīgais Visums mēs maza daļiņa no tā palasi KRAJONU

Neviens no variantiem, bet ar tādu pret kuru tev saista īpaša saikne, jūtas:))

Patiess, smaidīgs!