Kāpēc neviena cita būtne uz Zemes nav norūpējusies par dzīvi pēc nāves?

...es skaidri zinu,ka Tajās man nebūs jācieš lielas pārestības,ka nebūšu zemākajos plauktos, / ja tā var izteikties /,ka man būs jāturpina garīgā attīstība-oi oi oi---ka, man būs jādalās ar citiem tajā,ko es zinu.Mani neiemiesos tik drīzi,jo nebūšu izaugusi līdz tai kvalitātei,ko spēju dot. Es izgāju drausmīgi sarežģītu testu...kuru pārbaudīja....

Vai Tu ar zirgu par šo lietu parunāji? Vai varbūt ar kādu staltbriedi?:)) Mums nav tādas informācijas, tāpat kā neizprotam daudzu dzīvnieku instinktīvās zināšanas. Zinu, ka dzērves, gulbji apraud savus partnerus. Arī to, ka pērtiķu mātīte vēl ilgi var staipīt līdzi sava mirušā mazuļa līķīti, līdz saprot, ka ir bezspēcīga... Un zinu arī to, ka ir pārlieku daudz faktu, kas cilvēkam liek aizdomāties, ka mūsu uzdevums ir kļūt par garīgu būtni, kas šķiet ,ir arī jauns sākums jaunā kvalitātē. Attīstība, tas ir tas, kas veido visu šīs dzīvās radības sistēmu.... Nekas taču nestāv uz vietas, tad kādēļ lai pēc nāves viss tā primitīvi beigtos? To uzzināsim tikai tad, kad paši nonāksim pie šī sliekšņa.

Es par to domāju, bet tā kā es nez, kā būs, tad man nav par, ko uztraukties. Man šķiet, ka būs oke.  

tāpēc, ka tikai cilvēki domā. un ja arī kādi dzīvnieki ir spējīgi domāt- mēs ar viņiem nevaram saprasties un parunāt par šo tēmu..