sievietes kas ir pieredzējušas dzemdības??Tas gan nav aprakstaams, it iipashi sheit:)). Esmu piedziivojusi triis dzemdiibas un varu vien teikt, ka tas ir vairaak kaa saapiigs process, bet daba visu ir paredzeejusi. Shiis saapes aizmirstaas tik strauji, (es gan te runaaju par dabiigaam dzemdiibaam, taapeec mazliet izbriina fraaziite "man patika", tas nevar patikt, pie taa nevar pierast, tas tieshaam ir smagi). Jau sanjemot mazuli pirmajaas sekundees rokaas, viss kaa aizlpiivurojas, lai arii ar to viss nav beidzies, process , domaaju dzemdiibas, turpinaas, bet tad speej tikai redzeet savu mazuli, un viss paareejais ir mazsvariigs. Taa ir liela laime un briinuma sajuuta, ik reiz ,kad mazuli beidzot piekljauj sev klaat un saproti, ka nu tas ir Tavs un Tu vinja, uz muuzhu.
Nemaz necenties iedziljinaaties kaa tas ir, vien saproti, ka tad, kad pasaulee naaks Tavs mazulis, Tev jaabuut modram, gaadiigam, miilosham un saprotosham. No mirklja, kad esi sanjeemis rokaas savu pirmdzimto , aptver, ka nekad vairs nebuus kaa bija, nekad Tu vairs nebuusi taads kaa biji. Viss peekshnji mainiisies un shiim izmainjaam ir jaasagatavojaas moraali. Taapeec saac pie shiis lomas pierast no dienas, kad miiljotaa Tevi apgaismos ar "patiikamajiem jaunumiem". Nesaminstinies, nebriinies, izraadi laimi, lai kaa tanii briidii justos, jo sievietei ir vajadziigs moraals atbalsts .Vinja arii baidaas. Esi katru briivu briidi ar saviem tuvaakajiem cilveecinjiem kopaa, apbrunjojies ar pacietiibu, jo arii ne visas meitenes ir gatavas maates lomai. Tas ir smags paarbaudiijums jeb kuraam attieciibaam, ik vienam indiviidam... Taa ir vesela epopeja kljuut par labu teevu , maati.
