Ko tu darīsi tādā situācijā?(skati iekšā)

ieprieksheejaas attieciibaas es salauzu sevi un piekaapos otram ko nekad nedariitu un tad peec tam es sapratu ka to NEKAD vairaak nedariishu.. jo liidz ko tu paliec labs tad otrs to izmanto un paliek uzstaajiigaaks..
pakljaavos tpc ka negribeeju pazaudeet.. bet nu jeezinj kur man bija praats?  
peec tam sapratu ka es tieshaam nebuushu taa kura kaadam paklausies.. nee nu ok biskinj jau var piekaapties bet es nevienam netaisos kljuut par kaajslaukji... ja kaut kas nepatiik tad laimiigu tacinju
es piemeeram vinju nemainiiju un neteicu dari taa dari shita..
cilveeks ir jaamiil nevis jaaudzina taa kaadu tu gribi redzeet otru savaas aciis... nozheelojami.

Sākumā pakļāvos, ja nepakļāvos uz manis apvainojās. Tad es atskārtu "wtf, ko es daru?!" = attiecības dir**

klausu, ja man tas liekas prātiigi, ja ne, tad klusinjām pa savam  
ja nemaz negribas otraa ieklausiities, tad jādziivo vienam.

Pirmkārt, mans vīrietis man nekad nepavēl. NEKAD. Ja kādreiz kas tāds notiktu, viņam smagi nepaveiktos. Taču, ja man lūdz kaut ko izdarīt, tad, ja man ir vēlme izdarīt ko labu, tad es to arī izdaru. Parasti jau tāpat vien. Dažreiz tāpēc, ka viņš man ko tādu ir darījis biežāk (piemēram, ja runā par masāžu).

Par to lūgšanu un neizdarīšanu... Ja es to neesmu gribējusi darīt, tad es nejūtos vainīga un nekā atlīdzināt necenšos. Jo tad jau uzreiz pasaku, ka to es nedarīšu., jo es nesolu to, ko nevaru izdarīt.

...lai iekonomētu laiku, es noklausos un daru, kā uzskatu par pareizu.
Kaut kā nav gadījies saskarties, kad man kāds teiktu, ka pavēl.
...arī ar miljonāriem un firmu īpašniekiem kontaktējoties neviens tā nav teicis, ka pavēl...pret dažiem tie ir šaudījušies un likuši pakļauties, bet pret mani nee....tas arī pareizi, jo no manis būtu līdzīga rakstura pretreakcija.

nekad nelausu,kad man kads kko paveles...
un attiecibas ne tik
jo attiecibaas nav vietas pavelem...

ja galigi,tad to var parvest kaa lugumu,ja pats/pati nepaklaujas tad nevajag

sini zina mana lauvas(horoskopa zime) daba parnem mani visu pilniba
ja kas...uzreiz nagi araaa...

dresūrai... khi-sasmējos.. :D ķip runa pa kkādiem zvērīgiem dzīvnieciņiem.. -lai gan .. :p savā ziņā....  mjā...
a par to pakļāvīgumu... man -persooniigi-  tiik jau tiik tā pakļaušanaas.. ja ir tā vērts un sirdraudziņš ar mēdz piekāpties... Karoč..ja viss ir abpusēji tad pajauko ;)

Ja tas nav darba/dienesta pienākums, kur pavēļu izpilde ir reglamentēta, tad kādas var būt pavēles civilajā dzīvē.. :/  Ar lielu prieku cilvēkiem izpalīdzu, ja tas ir manā kompetencē. atsaucoties uz lūgumu.