No iepriekšējā jautājuma(iekšā)?

taisnība,jāiet tik ciemos

Es tagad neko nesapratu. Kāds tam sakars ar ciemos iešanu? Vai tad man jābūt ekstrasensam un jāzina, ka viņš ir ieradies pilsētā un speciāli jāuzzvana un jāuzaicina? =/

Anyway, man ir apnicis gaidīt. Esmu sapratusi, ka vīrieši, liela daļa, ir vēl gļēvāki nekā sievietes. Ja man vajag un ja es gribu, tad es rīkojos. Dzīve ir pārāk īsa, lai palaistu garām izdevības.

Vieglāk sēdēt gaidīt brīnumu, ka no debesīm nokritīs zelta gabals Laikam taisnība

Nu aiziet - ja tev labas attiecības, atmiņas vai kā savādāk.Ja saki, ka vienmēr gaidot.
Protams - jau taču pie ikkatra skolas, darba (esošā vai ex.) biedra u.c. neskriesi, ja nu tikai ar lielo vairākumu attiecības ir/bija nekādas ar tiem, ne   Pirmie gan! Jo ja sen neredzēts, ta gan kādu pārseigumiņu vajag uzdāvināt, kaut vai tās pašas konfektītes - pieklājīgi, a nevis tā tukšām rokām skriet - lūk, te es esmu!
(tikai viedoklis)

Vispār Dabā tā ir iekārtots, ka vīrieškārtas pārstāvim jābūt aktīvākam, iniciatoram, bet mūsdienu attīstītajā, modernajā sabiedrībā nav peļams arī pretējs variants. Ņemot vērā, ka mūsu sabiedrība vēl īsti nav pārslēgusies no vienas sistēmas iestatījumiem un citu, kas atspoguļojas uz attiecību noturību (te, protams, nevar neminēt arī sociālekonomiskos aspektus) -t.i. - kā zombētas aitas lielām acīm nezin, ko grābt , ko ķert, rij visu, ko bāž purnā utml.. kaut kādā mērā sievietes iniciatīva ir zināms pamats noturīgām attiecībām. Ne velti ir teiciens: Ja vecis nemīl sievieti, tā ir pusbēda, bet ja sieviete nemīl vīrieti, tā ir bēda." Un šeit ir dziļa patiesība, jo! lai cik moderni mēs nebūtu, sieviete ir dzīvības devēja un mājas labās auras turētāja. Bet nu - tas ir mans viedoklis, iespējams, ļoti subjektīvs.