No tā jautājuma - ko tālāk ja puisis šitā(iekšā)?

nē,neņemu nopietni,jo bieži saskaroties ar meliem un tukšām runām,zūd vārdu jēga

Kā kuro reizi, daudz dažādu faktoru, nav vienas atbildes, bet vispār cienu cilvēkus, kas atbild par saviem vārdiem.

Ja ir pateikts nopietni, tad ir, ja nav pateikts nopietni tad nav,...atkarīgs kā pasaka.
Labāk tā nekā griež vēnas vai lec no tilta...

skatoties kurš to saka, un par ko, tad arī izvērtēju ņemt galvā vai neņemt, un no kāda leņķa uz to skatīties.

Nu ja apnīk - tad jau ar pusmiegainību un aizkaitinājumu skatāmies uz to cilvēku un ja šis vēl pasaka, kas dur acīs - teikšu tā, kā dinamīts ar laika degli, ta jūtos - ir tā, ka gribās atnākt mājās un izbļauties, izburkšķēties, vai galīgajā variantā - pieliet šņabi un atkal pieminēto burkšķēt no sākuma.
Nu es laikam jau gandrīz vienmēr tiešajā, ja vien tik cilvēks ar smaidu (ne smīnu) nepasaka, bet tomēr sāc jau aizdomāties - arī jokos taču ir daļa patiesības.
(hmm.. ta jau pēc dabas ar nelielu agresiju esmu, laikam. )

Nu,ja sola precēt,tad to uztveru nopietni. Ja tik sola,ka saremontēs auto,- jau sāku šaubīties. Ha-ha!