Kurš/vai kā izgudroja jautājuma zīmi?

pārādi kaut wienu kas  wiņam pat pili līdzināties warētu???nu redz-naw tāda,tīri par klaunu ar pataisīt jau newaig wiņu,nu bet pasmaidīt wiņš prata likt citiem-būdams nopietnība atzīstos ka smaidiju un reizēm ne klusi sewī :DDD
nu pietrūks tā frukta un to jutīs daudzi-wiņš uzcēla sew pieminekli un mēs ilgi šamo atcerēsimies,lai iet ja tā ir izlēmis :((  wiņa griba un mums atliek tik to cienīt.

nē,neņemu nopietni,jo bieži saskaroties ar meliem un tukšām runām,zūd vārdu jēga

par darba iespējām mūsu valstī

No abiem, bet vairāk tomēr būtu jāvaino sevi. Tomēr, ja tu esi tas cilvēks, kas pārsvarā izdomā visādas aktivitātes, bet tas otrs tik pasīvi uztver idejas, tad varbūt kādreiz var arī sākotnēji vainot to otru.

Ja kakiņas tur gaisā izlaiž, tad viņas tur arī plivinās ... sacietē (sasalst) un kļūst par spīdekļiem ... :]

a un veidu jaunas galaktikas ... savas Saules sistēmas ... :]

taisnība,jāiet tik ciemos

neliekuļošu - man IR patīkami, ja mana atbilde kādam patīk....bet - skaudības uz citu atbildēm nav Pirms atbildu, parasti izlasu, ko citi rakstījuši - ja mana atbilde burts burtā sakrīt ar kādu jau uzrakstītu - tad nerakstu nemaz - nav jāatkārtojas - tad tikai novērtēju iepatikušos atbildi un jautājumu. ( izņēmums ir tās reizes, kad man jautājums atvērts pakarājas kādu laiku - tad pēdējās atbildes neredzu :)

Reizēm, bet nu parasti jau vai nu nevar pārspļaut pār lūpu vai esošajā situācijā tas nebūtu vietā :) Un tad jau parasti aiziet viss uz citu tēmu un tā arī tas paliek neizrunāts :D

[*img*] bildes adrese ar kkadu www.... [*/img*]
vajadzētu sanākt :) tikai * jāņem ārā :D